Mihaels Markvarts

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts.
Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts.
Kornēlija Rāneusa, vecākā, vizītkarte. 1700. g.

Ventspils kokgriezēju lokā iekļaujams arī koktēlnieks Mihaels Markvarts. Bez darba attiecībām ar Sefrensu ģimeni viņu vieno arī radniecīgas saites. Ir zināms, ka 1704. g. 14. februārī reģistrētas tēlnieka laulības ar Nikolausa Sefrensa, vecākā, meitu un Sefrensa, jaunākā, māsu Annu Katrīnu (dz. 1663.g.), kas mirusi 1710. gadā 28. jūlijā gandrīz vienlaikus ar brāli mēra epidēmijā. Šajā laulībā dzimuši trīs bērni, kas ierakstīti Ventspils baznīcas grāmatā. Tomēr ziņas par Markvartu īpaši trūcīgas. Vēlreiz tēlnieku vārds parādās tikai 1737. g. Johana Mertensa mantojuma lietā, kurā minēta “mirušā tēlnieka Markvarta māja”.

Vienīgais dokumentāri apstiprinātais un līdz mūsdienām nonākušais Mihaela Markvarta darinājums ir Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts. Par padarīto tēlniekam samaksāts 1697. gadā. Unikālais mākslas darbs ir ievērojams ne tikai kā laikmeta dekoratīvās mākslas spilgts paraugs, bet arī kā viens no senākajiem autentiskajiem instrumentiem Latvijā, kas nepārbūvēts saglabājies līdz mūsdienām. Prospektā ielīmētā vizītkarte: CORNELIUS RHANEUS / me fecit Anno 1700, apstiprina, ka to izgatavojis Liepājas ērģeļmeistars Kornēlijs Rāneuss, vecākais.

Divdaļīgais ērģeļu prospekts atrodas Ugāles baznīcas rietumu kora luktās. Lielā un mazā prospekta stabuļu torņu ritmiskie atkārtojumi optiski saplūst ar figurālajiem un ornamentālajiem elementiem, kas prospektam piešķir īpašu barokāli glezniecisku izteiksmību, kuru pastiprina mazo stabuļu ņirboņa. Prospekta apakšējā malā piestiprinātie eņģelīši ar ziedu vītni rada ilūziju, ka dzīvespriecīgie bērni uz savām rociņām prospektu ienesuši baznīcā. Turpretī lielajā prospektā konsoles funkciju pilda milzīgas un nopietnas spārnoto eņģeļu galvas, kas notur malējos torņus prospekta malās. Muzicējošo debesu orķestri noslēdz ērglis izplestiem spārniem, kuru vēdas, īpaša mehānisma darbinātas, saskaņotas ar zemāk stāvošā diriģenta zižļa mājieniem. Ievērību prospekts guvis arī ar iecerētās polihromijas trūkumu, kas pilnībā ļauj izbaudīt baroka un Mihaela Markvarta kokgriezēja meistarību un no mūsdienu vērtētāju viedokļa piešķir prospektam savdabīgu burvību. Viens no agrākajiem šāda tipa prospekta paraugiem Latvijā ir Rīgas Doma ērģeļu prospekts (1594.-1601). Tādēļ no tipoloģiskā viedokļa Ugāles baznīcas ērģeles neizceļas ar oriģinalitāti, bet turpina Baltijas jūras dienvidu piekrastē izplatītu tradīciju (tipoloģisks piemērs ir Dancigas Marijas baznīcas ērģeles).


Elita Grosmane

Bibliogrāfija:

  1. Neumann W. Der herzöglich kurländische Bildhauer Nicolaus Söffrens In: Rigasche Stadtblätter. 1895., Nr. 8, S.59-60;
  2. Neumann W. Die kurländischen Bildhauer Nicolaus Söffrenz, Vater und Sohn. In: Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprivinzen Rußlands aus dem Jahre 1896. Riga, 1897., S. 149;
  3. Campe P. Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400-1850. Stockholm, 1951. Bd. I, S. 68
  4. Grosmane E. Kurzemes baroka tēlniecība 1660-1740. Rīga, Jumava, 2002, 74.-77. lpp.

Attēlu saraksts:

  1. Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts. 1697.-1701. g. Kopskats. Foto: E. Grosmane
  2. Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts. Kopskats. Foto: E. Grosmane
  3. Kornēlija Rāneusa, vecākā, vizītkarte. 1700. g. Foto: Rundāles pils muzejs
  4. Ērģeļu prospekta centrālā daļa. Foto: E. Grosmane
  5. Kreisās puses stabuļu tornis un malas akants. Foto: E. Grosmane
  6. Prospektu nesošie eņģeļi. Foto: E. Grosmane
  7. Abrahama Drentveta (Drentwett), vecākā, ornamenta paraugs. Foto: M. Brašmane
  8. Prospektu nesošais eņģelis. Foto: E. Grosmane
  9. Mehānisms figūru kustināšanai. Foto: M. Brašmane
  10. Konsole eņģeļa galvas veidā. Foto: E. Grosmane
  11. Gdaņskas Marijas baznīcas ērģeļu prospekts. 1625.− 1629.g. Foto: K. Ogle