1915 – 1940. g. Mākslas biedrības

Rīgas Mākslinieku grupa. 1920.

Rīgas Mākslinieku grupas izstādes katalogs. 1923

Rīgas mākslinieku grupas jubilejas izstāde. 1930

Mākslinieku biedrība ”Sadarbs”. 1926

Mākslinieku biedrības ”Sadarbs” III. izstādes katalogs. 1928

Rīgas Grafiķu biedrības pirmās grafisko darbu izstādes katalogs. 1928

Neatkarīgo mākslinieku vienības 21. mākslas izstādes katalogs. 1929

Žīdu mākslinieku biedrības trešās mākslas izstādes katalogs. 1930

Mākslinieku biedrības ”Zaļā Vārna” XI mākslas izstāde. 1931

”Zem liepām.” Radigars izstādes katalogs. 1934

Mūksalas mākslinieku biedrība. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Mūksalas mākslinieku biedrība. Darbu izstāde no 4. – 19. IX 37. [Katalogs.]. 1937

Latvju mākslinieku biedrības darbu klāsts 1936. gadā. 1936

Rīgas mākslinieku grupa

Konsekventākos meklējumus modernisma virzienu adaptācijā starpkaru posmā īstenoja Rīgas mākslinieku grupa, kuras pirmsākumi saistās ar domubiedru pulciņu ”Zaļā puķe” 20. gs. otrās dekādes vidū. 1919. gadā tika pieņemts Ekspresionistu grupas nosaukums, bet 1920. gadā to pārdēvēja par Rīgas mākslinieku grupu. Sākotnējā fāzē grupas manifests izstādes katalogā akcentēja dabas atdarināšanas un impresionisma kritiku, liekot vietā ekspresionismam radniecīgu mākslinieka personības pašizpausmi, bet reālajā praksē orientējās uz mērenām kubisma, fovisma, jaunās lietišķības variācijām, kas vēlāk ievirzījās gleznieciskāka reālisma gultnē. Rīgas mākslinieku grupas sastāvā īsāku vai ilgāku laiku darbojās mākslinieki ar dažādu rokrakstu, tomēr pamatā tie bija piederīgi vienai paaudzei un orientēti uz novatoriskiem meklējumiem (Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Jānis Liepiņš, Oto Skulme, Uga Skulme, Marta Liepiņa-Skulme, Emīls Melderis, Niklāvs Strunke, Erasts Šveics, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Ģederts Eliass, Leo Svemps, Jānis Cielavs). Rīgas mākslinieku grupa biedriem nebija akadēmiskās mākslas izglītības slīpējuma; lielākoties viņi bija uzsākuši mācības Rīgā (piemēram, Rīgas Pilsētas mākslas skolā), vēlāk viņi tās turpināja dažādās Krievijas izglītības iestādēs un privātās studijās, absorbējot daudzveidīgu ietekmju spektru, ieskaitot arī avangarda elementus. Uzsākot savu darbību ar Kasparsionādes skandālu un apvainojumiem nemākulībā, kuru pamatā lielā mērā bija akadēmiski ievirzīto vecāko kolēģu bažas par konkurenci, tomēr Rīgas mākslinieku grupa pakāpeniski iekaroja noturīgu reputāciju; tās izstādes izpelnījās ievērību un pamatā arī atzinību, lai gan 1930. gadu otrajā pusē tika kritizēta aizraušanās ar formas kvalitātēm (krāsu un faktūru), klusās dabas dominante, pārāk nosacīts un brīvs figūru tēlojums.

Neatkarīgo mākslinieku vienība

Neatkarīgo mākslinieku vienība bija skaitliski plašākā, aktīvākā un saimnieciski spēcīgākā biedrība – tā guva ienākumus arī no īpašuma izīrēšanas. 1938. gadā vienībā bija 50 biedru un 18 biedru kandidātu. Tā izveidojās jau 1919. gadā un 1920. gadā sarīkoja pirmo izstādi. Vienības dibinātāji bija Hermanis Grīnbergs, Rihards Maurs, Vilis Krūmiņš, Jānis Ansons un Aleksandrs Jēgers, vēlāk pievienojās Jānis Jaunsudrabiņš (ilggadējs vienības priekšsēdētājs), Roberts Šterns, Ernests Brastiņš, Pēteris Kundziņš, Oto Pladers, Hilda Vīka u.c. mākslinieki. Neatkarīgo mākslinieku vienība izvirzīja mērķi atbalstīt ”patiesas mākslas vērtības” neatkarīgi no mākslinieku izraudzītajiem virzieniem un izteiksmes līdzekļiem. Vienība rīkoja divas izstādes gadā (to mākslinieciskais līmenis bija visai nevienmērīgs, bet pamatā atbilstošs populārajai gaumei – dažādām reālistiskas ievirzes variācijām); recenzijās bieži atzīmēta sasteigtība, paviršība un vienojošu kritēriju trūkums. Pie pozitīviem sasniegumiem jāmin apjomīgas bibliotēkas izveidošana un mākslas grāmatu izdošana – no 1924. līdz 1928. gadam iznāca monogrāfijas par Jani Rozentālu, Alfrēdu Plīti-Pleitu, Rūdolfu Pērli u.c. izdevumi.

Sadarbs

Mākslinieku biedrība ”Sadarbs” tika nodibināta 1924. gadā, un tās iniciatori bija Teodors Zaļkalns un Kārlis Zāle, piedalījās arī Jūlijs Madernieks, Ludolfs Liberts, Valdemārs Tone, Jānis Siliņš. Vēlāk pievienojās arī Konrāds Ubāns, Burkards Dzenis, Rūdolfs Pelše, Kārlis Miesnieks, Eduards Brencēns, Jānis Kuga, Augusts Annuss u.c., kā arī jaunākās paaudzes pārstāvji – Eduards Kalniņš, Arijs Skride, Vilis Vasariņš u.c. Biedrības biedri bija Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji, kuru galvenais mērķis – apvienot dažādu paaudžu un atšķirīgu radošo rokrakstu pārstāvjus, veicinot sadarbību starp tradicionāli akadēmiskas ievirzes un modernāku meklējumu adeptiem. Grupējums mēģināja arī sekmēt kontaktus ar ārvalstīm (Beļģiju, Franciju), aicinot citzemju māksliniekus piedalīties izstādēs, kā arī rīkojot izstādes ārzemēs. Sākot ar 1928. gadu, gandrīz katrā izstādē tika pieaicināts kāds ārvalstu mākslinieks. ”Sadarbs” iezīmīgs ar dažādu mākslas nozaru pārstāvniecību – tajā darbojās gan gleznotāji, gan tēlnieki, gan lietišķās mākslas pārstāvji un pat arhitekti (Ernests Štālbergs un Sergejs Antonovs).

Zaļā Vārna

Biedrība ”Zaļā Vārna”, kas dibināta 1925. gadā, izcēlās ar dažādu kultūras nozaru tuvināšanas tendenci, jo tajā bija vairākas sekcijas, kur darbojās ne tikai gleznotāji un grafiķi, bet arī literāti, mūziķi un teātra darbinieki. Pirmais biedrības priekšsēdētājs bija literāts Kārlis Štrauhs. Tēlotājas mākslas sekciju sākotnēji vadīja gleznotājs Jānis Plase, pēc tam Kārlis Baltgailis; starp biedrības biedriem bija gleznotāji Ansis Cīrulis, Kārlis Štrāls, Alberts Filka, Fridrihs Milts, grafiķi Jānis Plēpis, Pēteris Upītis, Oļģerts Ābelīte, Aleksandrs Junkers u.c. Biedrība izcēlās ar rosīgu izstāžu darbību un aktīvu saviesīgo pasākumu rīkošanu – tematiskām ballēm u.c. izpriecām. Literatūras sekcija izdeva arī žurnālu ”Zaļā Vārna” (1929. Nr.1 – 6; 1931. Nr. 1).

Mākslinieku vienība "Radigars"

Mākslinieku vienība ”Radigars” tika reģistrēta 1927. gadā un apvienoja nelielu dalībnieku skaitu, kas vēlējas sekot Teodora Ūdera mākslas pamatprincipiem – tautas dzīves, rakstura un darba mīlestības tēlošanai; tos formulēja Jēkabs Strazdiņš un Nikolajs Kūlainis, bet vienības sastāvā ietilpa Voldemārs Vimba, Žanis Ventaskrasts, Kārlis Padegs, Žanis Sūniņš u.c. Grupējums bija samērā kareivīgi noskaņots pret pastāvošajām mākslas institūcijām, uzskatot, ka tajās valda netaisnība un nepamatotas privilēģijas. Vēloties tuvināt mākslu tautai, ”Radigars” iegājis vēsturē ar brīvdabas izstādi Merķeļa ielā ”Zem liepām” (1934), kas tai laikā bija neierasta prakse un šokēja mākslas publiku.

Mūksalas mākslinieku biedrība

Mūksalas mākslinieku biedrība tika izveidota tikai 1932. gadā. Tās nosaukums tika atvasināts no Mūksalas ielas, kur grupa jaunu mākslinieku (Oskars Norītis, Arvīds Jūrasteters, Eduards Melbārzdis) vēlējās radīt mākslinieku kolonijai līdzīgu darbnīcu, ko vadītu Valdemārs Tone. Tā līdzekļu trūkuma dēļ pastāvēja apmēram pusgadu, bet domubiedri turpināja satikties dzīvokļos. Grupējumam pievienojās arī Kārlis Neilis, Ansis Artums, Jūlijs Viļumainis, Arvīds Egle, Ādolfs Melnārs, Alise Zvirbule, Veronika Janelsiņa u.c. Par savām autoritātēm grupa uzskatīja Ādamu Alksni, Teodoru Ūderu, Voldemāru Matveju, Jāzepu Grosvaldu, Jēkabu Kazaku, bet no laikabiedriem (tika izveidots atsevišķs goda biedru institūts) – Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Teodoru Zaļkalnu, Valdemāru Dambergu, Viktoru Eglīti, Edvardu Virzu, Ernestu Brastiņu, Voldemāru Reiznieku un Jūliju Sproģi.

Rīgas Grafiķu biedrība un citas biedrības

Rīgas Grafiķu biedrība darbojās no 1928. līdz 1932. gadam; dibinātāji bija Sigismunds Vidbergs, Romans Suta, Sergejs Antonovs, Izaks Frīdlenders un Jurijs Rikovskis. Valdes priekšsēdētājs bija Vidbergs, bet biedrībā darbojās arī Nikolajs Puzirevskis, Pauls Šterns, Aleksejs Jupatovs, Bernhards Dannenhiršs, Raimonds Šiško u.c., arī arhitekts Aleksandrs Birzenieks. Biedrības būtiskākais veikums saistās ar izstāžu rīkošanu – gan Rīgā (1928, 1929, 1930, 1932), gan ārzemēs – Vašingtonā (1932), Vīnē (1933), kā arī piedalīšanos starptautiskās izstādēs – Florencē (1927), Prāgā (1930) u.c. Izstādēs piedalījās arī citi mākslinieki, kas nebija biedrības biedri. Rīgas grafiķu biedrība uz citu apvienību fona izceļas ar daudznacionālo sastāvu un atvērtību cittautiešiem, izpelnoties arī kritiku par nacionālās specifikas nekopšanu. Arī formas ziņā biedrības biedri pārstāvēja laikmetīgākus meklējumus – stilizāciju, dekoratīvismu, ekspresiju – kas atšķīrās no 1930. gados arvien spēcīgākās akadēmiskā reālisma paradigmas. 1929. gadā tika nodibināta arī grafikas studija, bet aktivitātes drīz apsīka līdzekļu trūkuma dēļ.

Starpkaru periodā pastāvēja arī vairāki citi grupējumi, piemēram, samērā konservatīvā Latvju mākslinieku biedrība (dibināta 1927. gadā, valdes priekšsēdētājs Augusts Annuss, biedri – Pauls Šprenks, Indriķis Zeberiņš, Jānis Pūpols u.c.), Latvijas tēlojošo mākslinieku arodbiedrība (dibināta 1928. gadā, dibinātāji J. R. Tillbergs, Gustavs Šķilters, Augusts Annuss u.c. ), Latviešu tēlojošo mākslinieku biedrība (dibināta 1935. gadā, apvienojot vairākas citas organizācijas – Mākslas akadēmijas audzēkņu biedrību ”Umbra”, biedrību ”Radigars” u.c. ), kreisi noskaņotā Aktīvo mākslinieku grupa (dibināta 1932. gadā), Zaļā Zeme (dibināta ap 1936. gadu) u.c.; savas biedrības bija arī dažām mazākumtautībām, piemēram, Žīdu mākslinieku biedrība, Krievu mākslinieku savienība. 1938. gadā tika nodibināta viena kopēja Latvijas tēlotājas mākslas biedrība Latvijas Rakstu un mākslas kameras paspārnē, kurā līdzšinējās biedrības tika iekļautas kā atsevišķas sekcijas, atspoguļojot autoritārā režīma prasību pēc vienotības un spēku konsolidācijas. Sekciju nosaukumos vairs nebija atļauts minēt tautību vai ticību, kas attiecās gan uz latviešu, gan uz minoritāšu biedrībām.

S. Pelše

Bibliogrāfija

1. Dombrovskis, J. Latvju māksla. Rīga : Valters un Rapa, 1925
2. Latvju mākslinieku biedrības darbu klāsts 1936. gadā / teksta aut. J. Bīne, R. Šterns. Rīga : Latvju mākslinieku b-ba, 1937
3. Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940 / atb. red. S. Cielava. Rīga : Zinātne, 1986. 241. – 247. lpp.
4. Siliņš, J. Latvijas māksla 1915–1940. I. Stokholma : Daugava, 1988. 67. – 69. lpp.; Latvijas māksla 1915–1940. II. Stokholma : Daugava, 1990. 9. – 12. lpp.
5. Rīgas mākslinieku grupa. Izstādes katalogs 22. 12. 2001 – 10. 02 – 2002. / teksta autore D. Lamberga. Rīga : Neputns, 2001
6. Lamberga, D. Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā. Rīga : Neputns, 2004
7. Lamberga, D. Rīgas mākslinieku grupas sākums. No: Arhitektūra un māksla Rīgā: Idejas un objekti / sast. J. Zilgalvis. Rīga : Neputns, 2004. 122. – 130. lpp.
8. Konstante, I. Mākslinieku biedrības Latvijā (1943–1940). Jaunākie Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālu pētījumi. No: Māksla un politiskie konteksti / sast. D. Lāce. Rīga : Neputns, 2006. 105. – 126. lpp.
9. Rīgas Grafiķu biedrība 1928 – 1938. Izstādes katalogs / sast. un teksta aut. M. Bērziņa. Rīga : LNMM, McĀbols, 2008

Attēlu saraksts

1. Rīgas Mākslinieku grupa. 1. rindā no kreisās: Niklāvs Strunke, Anna Hamstere, Aleksandra Beļcova, Valdemārs Tone, stāv no kreisās: Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Ģederts Eliass, Romans Suta, Eduards Lindbergs. 1920. Foto: R. Sutas un A. Beļcovas muzejs
2. Rīgas Mākslinieku grupas izstādes katalogs. Rīga, 1923
3. Rīgas mākslinieku grupas jubilejas izstāde. Priekšplānā sēž: Jānis Liepiņš, Oto Skulme, stāv: Niklāvs Strunke. 2. rinda no kreisās: Uga Skulme, Erasts Šveics, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jānis Cielavs, Leo Svemps. 1930. Foto: R. Sutas un A. Beļcovas muzejs
4. Mākslinieku biedrība ”Sadarbs”. 1. rindā no kreisās: Burkards Dzenis, Kārlis Miesnieks, Jānis Kuga, Jūlijs Madernieks, Alberts Prande, Jānis Siliņš, 2. rindā no kreisās: Rūdolfs Pelše, Kārlis Zāle, Kārlis Brencēns, Ludolfs Liberts. 1926. Foto: R. Sutas un A. Beļcovas muzejs
5. Mākslinieku biedrības ”Sadarbs” III. izstādes katalogs. Rīga, 1928
6. Rīgas Grafiķu biedrības pirmās grafisko darbu izstādes katalogs. Rīga, 1928
7. Neatkarīgo mākslinieku vienības 21. mākslas izstādes katalogs. Rīga, 1929
8. Žīdu mākslinieku biedrības trešās mākslas izstādes katalogs. Rīga, 1930
9. Mākslinieku biedrības ”Zaļā Vārna” XI mākslas izstāde. [Katalogs.] Jelgava, 1931
10. ”Zem liepām.” Radigars izstādes katalogs. Rīga, 1934
11. Mūksalas mākslinieku biedrība. 1. rindā pirmā no kreisās: Hilda Vīka; no labās: Eduards Melbārdis, Burkards Dzenis, Kārlis Gopers. Otrā rindā no kreisās: Arturs Jūrasteters, Oskars Norītis, Viktors Eglītis, Erasts Šveics, Teodors Zaļkalns, Konrāds Ubāns, nezināma, Kārlis Neilis, nezināma, Margarita Kovaļevska, nezināma, Bernhards Mednītis. Trešajā rindā no kreisās: Arvīds Egle (trešais), Ansis Artums (ceturtais); no labās: Anšlavs Eglītis (trešais), Anna Dārziņa (Ozoliņa) (ceturtā), Arnolds Nullītis (piektais). 20. gs. 30. gadu otrā puse. No: Neilis, K. Tie trakie gleznotāju gadi. Rīga : Neputns, 2006.
12. Mūksalas mākslinieku biedrība. Darbu izstāde no 4. – 19. IX 37. [Katalogs.]. Rīga, 1937
13. Latvju mākslinieku biedrības darbu klāsts 1936. gadā. Rīga: Latvju Mākslinieku biedrības izdevums, 1936