Konstantīns Rončevskis

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Konstantīns Rončevskis. Fotoportrets.
Mājup. Ne vēlāk par 1909
Sievietes (sievas) portrets. Ne vēlāk par 1910
Kucīte. Ne vēlāk par 1909
Mātes portrets. 1910
Bruņinieks lūgšanā. 1910
Bernharda Borherta portrets. 1911
Paula Valdena portrets. 1911

Konstantīns Rončevskis (1875. 13. I – 1935. 7. XI) (Konstantin Ronczewski) – Latvijas mākslas kontekstā ievērojams tēlnieks, impresionisma un agrīnā neoklasicisma posma akadēmisks reālists, antīkās arhitektūras vēsturnieks un pedagogs.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Studijas un individuālā stila pamatiezīme

Konstantīns Rončevskis dzimis 1875. g. Sanktēterburgā poļu cilmes finanšu ministrijas ierēdņa ģimenē. Pēc reālskolas studējis celtniecību Rīgas Politehniskajā institūtā (līdz 1898). Neilgu laiku strādājis arhitektu Johana Koha (Johann Koch) un Oto Hofmaņa (Otto Hoffmann) birojā, Rončevskis pievērsās arhitektūras vēsturei un pasniedzēja darbam savā bijušajā mācību iestādē (1899- 1905). 1905. g. Rončevskis atstāja pedagoga amatu un uzsāka studēt glezniecību Rīgā J. Rozentāla privātā studijā, pēc tam Maskavā Iļjas Maškova (Илья Машков) studijā un Minhenē pie Heinriha Knira (Heinrich Knirr). Tomēr vēlāk Rončevskis pievērsās tēlniecībai, uzturoties Parīzē laikā no 1909. līdz 1912. g. Šeit viņš mācījies pie Žana Antuāna Enžalbēra (Jean-Antoine Injalbert), konservatīva neobarokāla Žana Batista Karpo (Jean-Baptiste Carpeaux) sekotāja. Domājams, lielāks bija otra Parīzes skolotāja – Žana Ogista Dana (Jean- Auguste Dampt) iespaids. Dans – akadēmists, kas, atšķirībā no neobaroka un impresionisma tradīcijas, skaidrāku idealizējošu plastiku savienoja citkārt ar reālistisku detaļu fiksāciju. Spriežot pēc vairākiem agriem Rončevska veidojumiem, viņš varēja noteikta žanra darbos sekot sociāla reālisma un impresionisma virzienam, tuvojoties šai ziņā pazīstamajam tālaika tēlniekam Paolo Trubeckojam (Паоло Трубецкой). Iespējams, Rončevskis bija saistīts arī ar poļu mākslinieku koloniju Parīzē un guva ierosinājums šai vidē. Rončevska tēlniecības interpretāciju veidojot, jāņem vērā viņa zinātniskās aktivitātes – antīkās arhitektūras pētniecība, publikācijas, kuru līmeni apliecināja vēlāk iegūtais doktora grāds Krakovas universitātē (1925) un Vācijas Arheoloģijas institūta biedra statuss (1932). Mākslas vēsturnieks V. Peņģerots apgalvoja, ka Rončevskis pats sevi uzskatījis par naturālistu. Kā rāda tēlnieka darbi, racionāla tēloto objektu pētniecība, detalizēts un precīzs to atveidojums kā sava veida zinātniska reālista koncepcijas izpausme ir Rončevska individuālā stila pamatiezīme. Tā vairāk vai mazāk izteikta vairumā darbu un savienojas visbiežāk ar akadēmiska historisma, impresionisma, neoklasicisma elementiem.

Agrīnais darbības posms

Jau Parīzes studiju gados Rončevskis izstādījās gan Parīzē, gan Rīgā un bija kļuvis par Baltijas mākslinieku savienības biedru. 1912. g. Rončevskis atgriezās Rīgā uz pastāvīgu dzīvu, pasniedza mākslas un arhitektūras vēsturi Rīgas Politehniskā institūtā un Rīgas Mākslas skolā, turpināja veidot un izstādīt dažādu žanru darbus. Parīzes studiju gados Rončevska mimētiskais reālisms izpaudās vairākos sava laika sadzīvisku figūru veidojumos: sociāli orientētās ˝nabaga ļaužu˝ tematiskās tradīcijas ietvaros: salīkusi zemnieces figūra ragavās, kuras velk saguris zirgs (˝Mājup˝, ne vēlāk par 1909, atrašanās vieta nezināma), sakumpis, bezspēcīgi sēdošs vecis nabaga tērpā (˝Sirmgalvis˝, ne vēlāk par 1909, atrašanās vieta nezināma). Sava laika sadzīviskās reālijas (ikdienas tērps, saulessargs) dokumentētas portretiskajā statuetē (˝Sievietes (sievas) portrets˝, ne vēlāk par 1910, atrašanās vieta nezināma). Impresionistiski fiksēta guloša kucīte rotaļīgā kustībā (˝Kucīte˝, ne vēlāk par 1910, atrašanās vieta nezināma). Šajos nelielajos darbos virsma ir vairāk vai mazāk uzirdināta, kas apliecina impresionistiskās plastikas ietekmi. Tās elementi (nelīdzens modelējums, neregulāra pamatņu konfigurācija) vairākos ģipša, bronzas un marmora veidojumos saglabājas arī nākamos gados (˝Mātes portrets˝. 1910, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk LNMM) Aptuveni tai pašā laikā un arvien vairāk vēlākos gados Rončevska naturālisms savienojas ar retrospektīvu akadēmiski klasisku tradīciju, kas atklājās gan tematikas, gan formveides jomās. Bronzas lējums - jātnieka figūra bruņās, bet bez galvassegas (˝Bruņinieks lūgšanā˝, 1910, LNMM) atgādina gan itāļu renesanses slavenos paraugus, gan atbilst akademizēta neoromantisma tēlainībai. Portretiskās bistēs, kuras kļuva par galveno tēlnieka žanru, modeļu detalizēti reālistisks fiziskā rakstura atveidojums, mazdinamiska mīmika, kurai jāvēstī par tēlu psiholoģisko dzīvi savienojās ar reprezentatīvu statiku, vaibstu formālu ˝pareizību˝, citkārt regulāru bistes apcirtumu (˝Vilhelma Purvīša portrets˝, 1910/1924 „Bernharda Borherta portrets”, 1911, abi LNMM, ˝Paula Valdena portrets˝, 1911, ģipša atrašanās vieta nezināma, bronzas lējums LNMM). Atkāpes no tēlniekam tipiskā reālisma saloniskas idealizācijas virzienā vērojamas dažos sieviešu kailfigūru atveidos gan jūgendstila un simbolisma stilistikā (˝Bronzas statuete”, ne vēlāk par 1909, ˝Jūras putas (Viļņos)”, ne vēlāk par 1915, abu atrašanās vieta nezināma), gan senēģiptiešu paraugu atdarinājumā (˝Čūska”, ne vēlāk par 1913, atrašanās vieta nezināma).

Vēlākais darbības posms

Pirmā pasaules kara gados Rončevskis līdz ar Politehnisko institūru pārcēlās uz Maskavu, paliekot tur dažus gadus arī pēc 1917. gada politiskām izmaiņām; te viņš pasniedza vietējās augstskolās. 1921. g. Rončevskis atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības meistardarbnīcas vadītāju, līdztekus pasniedza Latvijas Universitātē klasiskās arhitektūras vēsturi. Viņš iekļāvās mākslinieku biedrībā „Sadarbs”, izstādīja tās ekspozīcijās savus darbus, piedalījās svarīgās pieminekļu komisijās. Rončevska konservatīvais mimētiskais stils būtiski nemainījās. Detalizēti aprakstošs reālisms ar neoklasicisma iezīmēm visplašāk atklājās daudzos portretos (bistes, galvas, ciļņi), Tie ir pazīstamu kultūras darbinieku, citkārt politiķu atveidi - Krišjāņa Barona biste (1923, Latvijas Universitāte, turpmāk LU), V. Purvīša portreti cilnī (1924, LNMM), tēlnieka Burkarda Dzeņa biste (1925, LNMM), valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes biste (ne vēlāk par 1925, atrašanās vieta nezināma), dzejnieka Jāņa Raiņa portretu varianti (1926, LNMM, 1934, LU), komponista Jāzepa Vītola portrets (ne vēlāk par 1929, Latvijas Mūzikas akadēmija) u.c. Retrospektīvo tipizēto tēlu grupā līdzās ēģiptiskai ˝Galviņai˝(ne vēlāk par 1930, atrašanās vieta nezināma) atkārtojās senai Romai piedēvētie tēli (˝Romiešu senators˝, ne vēlāk par 1925, atrašanās vieta nezināma). Sadzīvisku vai sadzīviski portretisku tēlu (galvu, figūru) veidojumā Rončevskis meklēja dažkārt etnisko piederību (impresionistiskā „Ebreja galva” ne vēlāk par 1930, atrašanās vieta nezināma, ˝Ēģiptietis˝, 1934, LNMM), dažkārt atgriezās pie sociāli zemāko slāņu tipāža, kuri gan tagad bija zaudējuši sava laikmeta konkrētību (˝Nabags˝, ˝Lauku tips˝, abi ne vēlāk par 1925, atrašanās vieta nezināma). Pēdējās grupas darbu vidū izceļas „Melanholiķa (Emigranta)” tēls (1924, LNMM), kuram tika piedēvētas arī pašportreta funkcijas. Šī izstīdzējušā, kalsnā, sarāvusies figūra ar piesardzības psiholoģisko izteiksmi pozā un vaibstos formveides jomā (līdz deformācijai izstiepta figūra, kuras vertikālismu akcentē silueta un kroku paralēlās līnijas) negaidīti tuvina Rončevski tālaika modernismam. Uz vēlīno posmu attiecas arī rinda kapa pieminekļu, visbiežāk ar portretiskiem bronzas ciļņiem uz horizontāli taisnstūrainām, stēlveidīgām vai neregulāri apcirstām granīta pamatnēm, atšķirīgs pazīstamākais šīs grupas darbs - Andreja Jurjāna granītā cirstais kapa piemineklis (1931, Rīga, Meža kapi). Rončevska darbnīcā studējuši vairāki Latvijas mākslas vēsturē vārdu guvuši tēlnieki (Kārlis Jansons, Kārlis Zemdega u.c.). Viņš tika augsti vērtēts kā kompetents, tolerants, smalkjūtīgs pasniedzējs.

Mantojums

Rončevska darbu vairums glabājas LNMM. Atsevišķi viņa tēlniecības paraugi atrodas LU, Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Nacionālajā operā, privātā kolekcijā. Kapu pieminekļi saglabājušies Rīgas un Limbažu pilsētas kapos.

E. Kļaviņš

Bibliogrāfija

  1. Siliņš, J. Profesora K. Rončevska skulptūras darbu izstāde. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1935, Nr. 11. 505. – 508. lpp.
  2. Vipers, B. Profesora Konstantīna Rončevska piemiņai. Filologu biedrības raksti, 1936, 16. 75. – 81. lpp.
  3. Siliņš, J. Tēlnieks Konstantīns Rončevskis. Senatne un Māksla, 1939, Nr.3. 131. – 146. lpp.
  4. Alders, R., Dzeguze L. Viena mūža par maz. Rīga, 1979
  5. Brakmane, A. Konstantīns Rončevskis. [Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.] Rīga, 1983

Attēlu saraksts

  1. Konstantīns Rončevskis. Fotoportrets. No: Senatne un Māksla, 1939, Nr.3. 130. – 131. lpp.
  2. Mājup. Ne vēlāk par 1909. Bronza. Atrašanās vieta nezināma. Reprod.; Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1909. S. 66
  3. Sievietes (sievas) portrets. Ne vēlāk par 1910, atrašanās vieta nezināma. Reprod.; Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1910. S. 59
  4. Kucīte. Ne vēlāk par 1909. Ģipsis. Atrašanās vieta nezināma. Reprod.; Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1909. S. 66
  5. Mātes portrets. 1910. Marmors, 31 x 38,5 x 12,5. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  6. Bruņinieks lūgšanā. 1910. Bronza, 46 x 38,5 x 18. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  7. Bernharda Borherta portrets. 1911. Ģipsis. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  8. Paula Valdena portrets. 1911. Bronza, granīts. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  9. Čūska. Ne vēlāk par 1913. Ģipsis. Atrašanās vieta nezināma. Reprod.: Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1913. S. 103
  10. Krišjāņa Barona portrets. 1923. Marmors. Latvijas Universitāte
  11. Vilhema Purvīša portrets. 1924. Bronza, 43,5 x 26. LNMM
  12. Galviņa. Ne vēlāk par 1930. Ģipsis. Atrašanās vieta nezināma
  13. Melanholiķis (Emigrants). 1924. Bronza, granīts, 52 x 14 x 13. LNMM. Foto: N. Brasliņš


  • Čūska. Ne vēlāk par 1913

  • Krišjāņa Barona portrets. 1923

  • Vilhema Purvīša portrets. 1924

  • Galviņa. Ne vēlāk par 1930

  • Melanholiķis (Emigrants). 1924

Saturs iegūts no "https://makslasvesture.lv/index.php?title=Konstantīns_Rončevskis&oldid=3201"