Atšķirības starp "1890 – 1915: Morfoloģija" versijām

No ''Latvijas mākslas vēsture''

2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[Image:Purvitis_Rudens_ainava.jpg|thumb|Purvītis V. Rudens ainava. Ne vēlāk par 1898. Papīrs, akvarelis, 38,3 x 27,6 cm.  Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs.]]
 
[[Image:Purvitis_Rudens_ainava.jpg|thumb|Purvītis V. Rudens ainava. Ne vēlāk par 1898. Papīrs, akvarelis, 38,3 x 27,6 cm.  Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs.]]
 
[[Image:Kuncara_darbnica_dekors_Liepaja.jpg|thumb|A. Kunčara darbnīca (?). Dekoratīvs gleznojums dzīvojamā namā Liepājā, Kuršu  ielā 21. 1910―1911.]]
 
[[Image:Kuncara_darbnica_dekors_Liepaja.jpg|thumb|A. Kunčara darbnīca (?). Dekoratīvs gleznojums dzīvojamā namā Liepājā, Kuršu  ielā 21. 1910―1911.]]
[[Image:Uders_Arajs.jpg‎|thumb|Ūders T. Arājs. Ap 1910. Papīrs, ogle, tuša. LNMM]]
+
[[Image:Uders_Arajs.jpg|thumb|Ūders T. Arājs. Ap 1910. Papīrs, ogle, tuša. LNMM]]
 
[[Image:Rozentals_Vinjete_Verotaja.jpg|thumb|Rozentāls J. Vinjete žurnālā “Vērotājs”. 1903.]]
 
[[Image:Rozentals_Vinjete_Verotaja.jpg|thumb|Rozentāls J. Vinjete žurnālā “Vērotājs”. 1903.]]
 
[[Image:Skilters_Noslepums.jpg|thumb|Šķilters G. Noslēpums. 1903. Patinēts ģipsis. LNMM ]]
 
[[Image:Skilters_Noslepums.jpg|thumb|Šķilters G. Noslēpums. 1903. Patinēts ģipsis. LNMM ]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. oktobris, plkst. 13.17

Valters J. Sestdienas vakars. 1900. Audekls, eļļa, 83,2 x 104,5 cm. LNMM
Purvītis V. Rudens ainava. Ne vēlāk par 1898. Papīrs, akvarelis, 38,3 x 27,6 cm. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs.
A. Kunčara darbnīca (?). Dekoratīvs gleznojums dzīvojamā namā Liepājā, Kuršu ielā 21. 1910―1911.
Ūders T. Arājs. Ap 1910. Papīrs, ogle, tuša. LNMM
Rozentāls J. Vinjete žurnālā “Vērotājs”. 1903.
Šķilters G. Noslēpums. 1903. Patinēts ģipsis. LNMM
A. Folca darbnīca. Atēna ar mākslu alegorijām. 1905. Betona lējums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja frontons.
Kuga J. Spīdolas telts. Scenogrāfijas mets J.Raiņa lugas “Uguns un nakts” izrādei Jaunajā Rīgas teātrī. 1911. Papīrs, kartons, tempera, 56 x 73 cm. LNMM
Rīdzinieks V. Ziema. Foto. 1915.
Šmēlings A. Īres nams Rīgā, Brīvības ielā 68. 1903.
Pole E., Laube E. Rīgas Latviešu biedrības ēka. 1909.
Madernieks J. Advokāta F.Alberta dzīvokļa ēdamistabas iekārta. 1903.
Krievu―Baltijas vagonu rūpnīcas autoomnibusa modelis. Ap 1910.

19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijā attīstījās visi galvenie tālaika eiropeiskās vizuālās telpiskās mākslas veidi. Tradicionālos medijus sāka papildināt jaunie, kas radās industriālajā laikmetā.

Glezniecība

19. gs. beigu, 20. gs. sākuma (1890―1915) periodā telpisko (plastisko) mākslu jomā visizplatītākās bija divdimensiju glezniecība un grafika. Stājglezniecībā dominējošā bija eļļas krāsu tehnika, izmantojot kā pamatu audeklu (tā raupjāka vai gludāka virsma nutiek variēta un estetizēta), kā arī kartonu. Pietiekami bieži tika lietota arī tempera un ūdens krāsas ― akvarelis, guaša. Kā īpaša tehnika, kas saistīja atsevišķus māksliniekus, izceļams pastelis. Celtņu interjeros dekoratīvā glezniecība atsevišķu kompozīciju formātā bija retāka. Ornamentālā amatnieciskā interjeru apgleznošana, izmantojot trafaretus, bija vispārpieņemta un apskatāma kā integrāls interjeru apdares elements. Fasādēs autonomas divdimensiju kompozīcijas, izmantojot izturīgus materiālus (krāsainu cementu, mozaīku), ļoti retas. Toties kā ornamentāls, retāk figurāls dekors dažādajās celtņu ailās bieži tika ievietotas vitrāžas.

Grafika

Manuālie zīmējumi, galvenokārt kā studiju un skiču tehnika, individuālos gadījumos pabeigtos darbos, veikti visbiežāk ar grafīta zīmuli vai citkārt ar ogli, spalvu un tušu uz papīra. Iespiedgrafikas nozarēs biežāk sastopami oforti un litogrāfijas, atsevišķi mākslinieki lietoja ksilogrāfiju un jauno augstpieduma paveidu linogriezumu. Meistari daudz strādāja preses un grāmatu grafikai, darinot ilustrācijas, karikatūras, vinjetes, grāmatu vākus, grāmatzīmes. Preses un grāmatu grafika tika reproducēta, izmantojot fotomehāniskas tehnikas (cinkogrāfiju). Kā nozīmīga grafikas nozare izvērsās plakātu māksla, grafiskie mediji tika lietoti, darinot reklāmas zīmējumus presē, preču zīmes, vērtspapīrus u.c. grafiskā dizaina elementus.

Tēlniecība

Tēlniecību kā autonomu stājmākslas formu praktizēja nedaudzi Latvijas mākslinieki, visbiežāk mīkstos materiālos, izmantojot tālāk bronzas lējumus, retāk strādājot akmenī (marmorā, granītā). Skaitliski dominējoša bija dažāda līmeņa dekoratīvā tēlniecība, kas pildīja parasti celtņu dekora funkcijas un tika producēta amatnieciski. Tāpat kopumā raksturīga bija kapu pieminekļu plastika. Publiskās mākslas funkcijas pildīja atsevišķi tēlnieciskie pieminekļi.

Scenogrāfija

Vizuālās divu un trīsdimensiju mākslas līdzekļus gadsimtu mijas perioda mākslinieki izmantoja scenogrāfijā (gleznotas kulises, aizmugures prospekti, aizkari, apjomīgas dekorācijas, to izkārtojums skatuves telpā), kas tika papildināts ar gaismas efektiem un aktieru tērpu dizainu. Rīgā un provinces pilsētās regulāri darbojās vairāki teātri (Rīgas pilsētas, Rīgas Latviešu, Rīgas Krievu, Jaunais Rīgas teātris...) un scenogrāfija bija pastāvīgs un svarīgs tālaika aktīvās dramatiskās un muzikālās teātra mākslas elements.

Fotogrāfija

Mākslinieciskas funkcijas perioda beigās sāka iegūt fotogrāfija. Fotogrāfiju kā vizuālā materiāla iegūšanas tehniku, ko izmantoja gleznotāji, komerciālu masveida daudzo fotodarbnīcu produkciju, kuras parastais uzdevums bija dokumentēt un reprezentēt pasūtītājus, nu papildināja fotodarbi, kuru apzināta funkcija bija estētiska efekta izraisīšana pēc analoģijas ar gleznu vai grafisku darbu.

Arhitektūra

Izmantojamo, ar dažādām praktiskās vai garīgās kultūras dzīves vajadzībām saistīto mākslu rindā kvantitatīvi ļoti plaša un paliekoša nozare bija gadsimtu mijas arhitektūra. Tās estētiskās funkcijas bija saskaņojamas ar kapitālisma apstākļos ātri augošo celtniecību un teritoriālo plānošanu: ar tālākām izmaiņām pilsētbūvniecībā (jauno kvartālu, ielu, bulvāru izveide ap vecpilsētu kodoliem, parki, strādnieku rajonu mājokļu kompleksi nomalēs), ar atsevišķu ēku tipoloģijā pilnīgi dominējošiem vairākstāvu īres namiem, sabiedrisko, rūpniecisko, transporta funkciju ēkām pilsētās, villām un vasarnīcām piepilsētu un kūrortu zonās, muižām un lauku mājām.

Lietišķā māksla un dizains

Lietišķo mākslu un tālaika dizainu pārstāvēja izstrādājumi no koka, tekstila, keramikas, ādas, metāla, no funkcionālā viedokļa ― mēbeles, segas, aizkari, mēbeļaudumi, trauki, būvkalumi, rotaslietas. Individuālu meistaru radītie darbi izcēlās uz tālaika masveida rūpnieciskās produkcijas (porcelāna, fajansa trauki) fona. Jauna nozare bija transporta dizains (dzelzceļa vagoni, tvaikoņi, automašīnas).

Attēlu saraksts

  1. Valters J. Sestdienas vakars. 1900. Audekls, eļļa, 83,2 x 104,5 cm. LNMM
  2. Purvītis V. Rudens ainava. Ne vēlāk par 1898. Papīrs, akvarelis, 38,3 x 27,6 cm. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs.
  3. A. Kunčara darbnīca (?). Dekoratīvs gleznojums dzīvojamā namā Liepājā, Kuršu ielā 21. 1910―1911.
  4. Ūders T. Arājs. Ap 1910. Papīrs, ogle, tuša. LNMM
  5. Rozentāls J. Vinjete žurnālā “Vērotājs”. 1903.
  6. Šķilters G. Noslēpums. 1903. Patinēts ģipsis. LNMM
  7. A. Folca darbnīca. Atēna ar mākslu alegorijām. 1905. Betona lējums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja frontons.
  8. Kuga J. Spīdolas telts. Scenogrāfijas mets J.Raiņa lugas “Uguns un nakts” izrādei Jaunajā Rīgas teātrī. 1911. Papīrs, kartons, tempera, 56 x 73 cm. LNMM
  9. Rīdzinieks V. Ziema. Foto. 1915.
  10. Šmēlings A. Īres nams Rīgā, Brīvības ielā 68. 1903.
  11. Pole E., Laube E. Rīgas Latviešu biedrības ēka. 1909.
  12. Madernieks J. Advokāta F.Alberta dzīvokļa ēdamistabas iekārta. 1903.
  13. Krievu―Baltijas vagonu rūpnīcas autoomnibusa modelis. Ap 1910.