Arturs Baumanis

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Versija 10:47, 23 Maijs 2007, kādu to atstāja Ivo (Diskusija | devums) (New page: '''Arturs Baumanis''' (1867. 4.I–1904.6.VIII). 19. gs. beigu Latvijas mākslā un „Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū Baumanis izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas pielie...)

Arturs Baumanis (1867. 4.I–1904.6.VIII). 19. gs. beigu Latvijas mākslā un „Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū Baumanis izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas pielietota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Akadēmiskā skola

Arturs Baumanis dzimis 1867. g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885. g. Baumanis iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi : skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāra zīmējuma palīdzību, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu (˝Kristus un Jaira meita˝, 1885, ˝Vladimirs un Ragneda˝. 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, turpmāk LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19. gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti) (Wilhelm Kaulbach, Alfred Rethel, Karl Piloty), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.

Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri

Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar „Rūķi”, lai gan aktīvi tās darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu ˝Likteņa zirgs˝(1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(1880. gadu beigas, Latvijas Vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais ˝Jauns līvu kareivis˝(1889, LNMM). 1890. gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēstureii veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. Paraleli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis pievērsās, aktuālās reālisma estētikas iespaidā, sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi ˝Krogā˝, ˝Portrets˝, abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).

Dzīves beigu posms

Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās „tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Baumaņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas - ˝filistru˝ sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās viņa klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks viņš degradēja. Baumanis slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904. g.

Mantojums

Vairums Baumana darbu glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, daži darbi Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi Saltikova Ščedrina vārdā nosauktā bibliotēkā Sanktpēterburgā.

E.Kļaviņš

Bibliogrāfija

Rozentāls J. Arturs Baumanis. – Vērotājs. 1905. 248.-249. lpp.; Kreicbergs J. Arturs Baumanis. Atmiņas, - Rīga. – 1905; Siliņš J. Arturs Baumanis. – Ilustrēts Žurnāls. – 1925. – Nr. 2. – 33.-35.lpp.; Asars J. Arturs Baumanis. – Kopotie raksti. – Rīga. – 1908. – 1.sej. 2.burtn. – 265. lpp.; Siliņš J. Latvijas māksla. 1800-1914. – II grāmata. – Stokholma.- Zinātne – 1980.

Attēlu saraksts

  1. Kristus un Jaira meita. 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5. LNMM.
  2. Vladimirs un Ragneda. 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73. LNMM.
  3. Likteņa zirgs. 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3. LNMM.
  4. Jauns līvu kareivis. 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30. LNMM
  5. Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49. LNMM.
  6. Portrets. 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3. LNMM