Augusts Daugulis
No ''Latvijas mākslas vēsture''
Versija 2007. gada 27. jūnijs, plkst. 11.12, kādu to atstāja Ivo (Diskusija | devums) (New page: thumb|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14. [[Image:xxx|thumb|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes...)
Augusts Daugulis (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.
Satura rādītājs
Biogrāfija un profesionālā darbība
Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā
Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (Friedrich Maydell) darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju
Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (Wilhelm Kaulbach) lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi (ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (Friedrich Kreutzwald) Johanna Volfganga Gētes (Johann Wolfgang Goethe) poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam, 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝Perno Postimees ehk Näddalileht”, 1857, ˝Pēterburgas Avīzes˝, 1862).
Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji
Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝Veca ebreja portreta˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (Rembrandt) gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
Populāro satīrisko tēlu radīšana
Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „Pēterburgas Avīzes” (1862-1865) izdošanā (sk. Vēsturisko fonu), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝Dzirkstele˝(vēlāk ˝Zobugals˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (Александр Агин) J. Kovrigina (Ковригин) u.c.) devumā.
Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki
Pēc ˝Pēterburgas Avīžu” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (Гаврила Державин) kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝Всемирная иллюстрация˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝Модный свет˝, ˝Огонек˝, ˝Нива˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem. Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.
Bibliogrāfija
Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895. Penģerots, V. Augusts Daugulis. Ilustrēts Žurnāls, 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp. Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899). Daugava, 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp. Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968. Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.
Attēlu saraksts
- Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.
- Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.
- Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.
- Pēterburgas Avīzes. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
- Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ˝Zobugals˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.
- Bizmanis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.
- Brencis un Žvingulis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.