Būvbirojs H. Šēls un F. Šefels

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Versija 20:52, 14 Aprīlis 2009, kādu to atstāja Redaktors (Diskusija | devums)

(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
F. Šefels. J. Savicka nams Baznīcas ielā 5. 1907
P. Bērenss. VEF ražošanas korpuss. 1913
Brīvības gatve 214. 1899
H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8. 1902
H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8. 1902
H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8. 1902
H. Šēls un F. Šefels. F. Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12. 1902

Būvbirojs H. Šēls un F. Šefels (Scheel&Scheffel) Rīgā tika izveidots ne vēlāk kā 1900. gadā, kad sākās arhitekta Heinriha Šēla (1829 - 1909) un arhitekta-tehniķa Frīdriha Šefela ([?] – 1913) sadarbība. Neraugoties uz īso pastāvēšanas laiku (biroja darbība tika pārtraukta ap 1904. gadu), 20. gadsimta pirmajos gados vairākas H. Šēla un F. Šefela projektētās ēkas pieder telpiskā risinājuma ziņā nozīmīgākajiem, kā arī dekoratīvi iespaidīgākajiem agrā jūgendstila arhitektūras paraugiem Rīgā.

Biogrāfijas un biroja darbība

Heinrihs Karls Šēls un viņa būvprakse

Heinrihs Karls Šēls - viens no pazīstamākajiem vācu tautības 19. gs. otrās puses Rīgas arhitektiem - dzimis 1829. g. Hamburgā mūrniekmeistaru un arhitektu ģimenē. No 1847. līdz 1851. gadam H. Šēls studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, pēc tam uzsāka praksi pazīstamā Sanktpēterburgas vācu arhitekta, Mākslas akadēmijas profesora, Ludviga Bonšteta vadībā. Ne vēlāk kā 1853. gadā aizsākās H. Šēla būvprakse Rīgā, kur viens no viņa pirmajiem nozīmīgajiem darbiem bija saistīts ar Lielās ģildes ēkas celtniecību, kas pēc Pēterburgas profesora K. Beines projekta risinājās 1853. – 1859. gadā. Pēc H. Šēla skicēm tika darināta Lielās ģildes interjeru apdare un iekārtas priekšmeti, kas pēc mākslas vēsturnieka D. Bruģa vērtējuma uzskatāma par augstvērtīgāko un spožāko neogotikas izpausmi Latvijas profānajā arhitektūrā. No 1859. līdz 1860. gadam H. Šēla vadībā tika atjaunotas vairākas Krievijas cara apartamentiem paredzētās telpas Jelgavas pilī atbilstoši gadsimta vidū modē nākošajam neorokoko stilam. 1860. - 1862. gadā (kopā ar K. Hesu) H. Šēls vadīja celtniecības darbus L. Bonšteta projektētajā Rīgas pilsētas Pirmajā (Vācu) teātrī. 1862. gadā H. Šēls Sanktpētrburgā ieguva akadēmiķa grādu un 19. gadsimta otrajā pusē ir viens no ražīgākajiem arhitektiem Rīgā. H. Šēls projektēja ēkas un to interjerus vienlīdz veiksmīgi izmantojot visdažādāko vēsturisko stilu formas. Arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš viņa celtās ēkas raksturo kā cēli “akadēmiskas”, ar nevainojami precīzu apjomu un detaļu plastiku. H. Šēla nozīmīgāko sabiedrisko ēku vidū ir Biržas bankas ēka Rīgā (1887, tagad – SEB Unibanka). Arhitekts daudz strādājis arī dzīvojamo ēku projektēšanā, pievēršoties gan īres namiem, gan arī savrupmājām. H. Šēls ir projekta autors arī Bērenta namam Basteja bulvārī 16 (1860), kas ir pirmā mūra ēka Rīgā teritorijā, kurā varēja sākties mūra ēku celtniecība pēc cietokšņa vaļņu nojaukšanas (1857-1863) un militāra rakstura aizlieguma atcelšanas. H. Šēls Rīgā vien projektējis pāri par 30 ēku, tomēr viņa darbība nozīmīga arī citur Latvijā (Ventspilī, Ķemeros), kā arī Igaunijā (toreiz – Vidzemes guberņas daļa), kur pēc viņa projektiem dažādās Dienvidigaunijas pilsētiņās uzcelti 17 pareizticīgo dievnami, Tallinas interimteātris (1902 – 1903, nav saglabājies), kā arī dzīvojamās ēkas. H. Šēls miris Rīgā 1909. gadā. H. Šēla birojā no 1856. līdz 1860. gadam strādājis Jānis Baumanis (1834-1891) - pirmais akadēmiski izglītotais latviešu tautības arhitekts.

Frīdrihs Šefels un jūgendstils. Sadarbības uzsākšana ar H. Šēlu un patstāvīgās būvprakses gadi

Par Frīdrihu Šefelu atrodamās ziņas ir visai skopas. Ir zināms, ka viņš mācījies Vācijā, Ekenferdes būvskolā. Viņa būvtiesības apstiprinātas 1899. gadā Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas tehniskajā komitejā. Ne vēlāk kā 1900. gadā Rīgā aizsākās F.Šefela sadarbība ar H. Šēlu, bet jau ap 1904. gadu F. Šefels uzsāka patstāvīgu būvpraksi. J. Krastiņš norāda uz F. Šefela celtnēm raksturīgajiem asimetriskajiem fasāžu risinājumiem, plānojuma struktūras racionalitāti un to atbilstību ēkas funkcionālajam risinājumam. Tā, piemēram, nama Rīgā, Brīvības ielā 93 (1908) dzīvokļos guļamtelpas bloķētas ar vannas istabu, kas tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem šāda veida telpu izkārtojumiem Rīgā. F. Šefels nereti izmantoja arī oriģinālu kāpņu telpas risinājumu: ja kāpņu telpa tika orientēta pret ielu, atbilstoši kāpņu starplaukumiņu nobīdei par puslīmeni attiecībā pret starpstāvu pārsegumiem nobīdīti arī kāpņu logi. Kopumā pēc F.Šefela projektiem Rīgā uzceltas pāri par 35 daudzstāvu mūra dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Nozīmīgāko celtņu vidū jāmin arī Pētera Bērensa projektētais VEF ražošanas korpuss (1913), kura celtniecība risinājās F.Šefela vadībā. Būtiski atzīmēt, ka F.Šefels arī vēlīnā jūgendstila periodā savā daiļradē palika uzticīgs jūgendstila specifiskajiem izteiksmes līdzekļiem un dekoratīvajai idejai, atšķirībā no tās savu kolēģu daļas, kas nosliecās nacionālā romantisma vai neoklasicisma virzienā. F. Šefela dzīve noslēdzās Rīgā.

H. Šēla un F. Šefela sadarbība

Jautājumi, kas skar H.Šēla un F.Šefela sadarbību paliek hipotētisku pieņēmumu līmenī, tāpat kā nav atbildes arī par to, kā šī sadarbība sakās un vai tās priekšnoteikumi bija konjunktūras noteikti. Tomēr, nav apstrīdams, ka ēkas, kuru projekti tapuši abu arhitektu birojā, uzskatāmas par novatoriskām gan telpisko risinājumu, gan arī būvplastikas un interjeru dekoratīvās apdares jomā, kas vedina domāt, ka novatoriskās idejas bija tomēr vairāk saistītas ar F. Šefela darbību. Birojā projektētās ēkas nav stilistiski viendabīgas, tajā tika projektētas arī ēkas, kas stilistiski atbilst historismam – tāda ir 1899. gadā projektētā bijušās elektrotehniskās sabiedrības ”Union“ fabrikas (vēlāk - VEF) galvenā montāžas halle Brīvības ielā ar alegorisko Zeva figūru centrā, kā arī kādreizējā Krievu-Baltijas akumulatoru fabrika Brīvības gatvē 197. Historismam raksturīgas ir arī 1900. gadā projektētās dzīvojamās ēkas Stabu ielā 51, Alberta ielā 3/5, 1901. gadā – Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57, Brīvības ielā 106. Viena no pirmajām H.Šēla un F.Šefela ēkām, kuras fasādes dekoram izmantotas jūgendstilam raksturīgas, vēl atturīgas florālu motīvu stilizācijas, ir nams Tērbatas ielā 86 (1900). Līdzīgs, bet daudz bagātīgāks dekoratīvais risinājums izmantots ēkai Alberta ielā 1 (1901). Pakāpeniski fasāžu apdarē vērojams plastiskā dekora kāpināts izmantojums, kas raksturo H. Detmana namu Tirgoņu ielā 4 (1900), kā arī A. Savicka namu K. Valdemāra ielā 23 (1901). Ēku projektu autors ir Berlīnes arhitekts A. Gīzeke, bet celtniecības darbi risinājās H. Šēla un F.Šefela biroja uzraudzībā. Pie nozīmīgākajām Rīgas agrā jūgendstila celtnēm pieder vairāki 1902. un 1903. gadā H. Šēla un F. Šefela projektēti īres nami, kuru dekorā Rīgas arhitektūras kontekstā pirmo reizi jūgendstilam raksturīgie figurāli plastiskie motīvi un florālie motīvi ieguvuši tik plašu un aptverošu izmantojumu, kaut arī ēku dekora inspirācijas avoti atrodami tālaika Belīnes un Vīnes celtņu arhitektūrā. Tie ir uzņēmēja H. Detmana nams Šķūņu ielā 12/14, tirgotāja I. Bobrova nams Smilšu ielā 8, kā arī tirgotāja F. Tupikova nams Ģertūdes ielā 10/12. Jāatzīmē, ka celtnes vainagoja figurāli akrotēriji, kas mūsdienās nav saglabājušies. Tie ne tikai kāpināja dekoratīvo piesātinātību, bet, veidojot neobarokālu akcentu, piešķīra dekoram spēcīgu parādiskuma elementu. Ģertrūdes ielas namam akadēmiska rakstura alegoriski-figurāla kompozīcija atradās virs jaunavu grupas ēkas kreisajā augšējā malā, tādējādi vainagojot ieeju. Savukārt Smilšu ielas ēkai dekoratīva sievietes figūra ar lāpu (kurā bija iestrādāta elektriskā spuldze) paceltajā rokā, bet otrā - simbolisku zemeslodes attēlojumu, efektīgi ietvēra norādi uz īpašnieka tirdzniecisko darījumu sfēru. Arhitektoniskās izpētes rezultātā, kā arī pateicoties atsevišķiem saglabātiem elementiem, ir zināmi ēku interjeru apdares paņēmieni, atspoguļojot periodam tipiskus paņēmienus – interjeros sienu apdarei tika izmantots trafareta ornaments vai tapetes, griestu risinājumam bagātīgi lietoti plastiski motīvi, kas atspoguļo stilistisku plurālismu, it īpaši nosliecoties neorokoko virzienā, vestibilos, savukārt vērojama pievēršanās jūgendstila stilistikai. Minētās ēkas, līdz ar 1903. gadā projektēto antikvāru lietu tirgotāja K. Zihmana namu, pieder tiem nedaudzajiem Rīgas privātnamiem, kuru dekora izpildītāji (Otto&Wasill, A. Folca uzņēmums, Wasill&Co). ir norādīti A. Berholca publikācijā, kļūstot par svarīgu izejas materiālu atribūcijas procesā.

S. Grosa

Bibliogrāfija

  1. Berkholz A. Moderne Rigasche Neubauten. In: Rigascher Almanach für das Jahr 1903–1906. Riga, [1902–1905]. 1903. S. 131–146; 1904. S. 151–163; 1905. S. 137–149; 1906. S. 120–136
  2. Grosa S. Trīs H. Šēla un F. Šefela ēku interjeri Rīgas jūgendstila kontekstā. No: Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. Rīga: Zinātne, 1999. 68-87 lpp.;

Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. Rīga, 2002. 120.-133. lpp.

Attēlu saraksts

  1. F. Šefels. J. Savicka nams Baznīcas ielā 5. 1907
  2. P. Bērenss. VEF ražošanas korpuss. 1913
  3. Brīvības gatve 214. 1899. Fasādes fragments
  4. H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8. 1902
  5. H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8.1902. A. Folca darinātā skulptūra (nav saglabājusies)
  6. H. Šēls un F. Šefels. I. Bobrova nams Smilšu ielā 8.1902. Ēkas vestibila dekoratīvā apdare.
  7. H. Šēls un F. Šefels. F. Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12. 1902
  8. H. Šēls un F. Šefels. F. Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12. 1902. 20. gs. sākuma fotoattēlā ēkas siluetā redzama mūsdienās zudusī akrotēriju grupa
  9. H. Šēls un F. Šefels. F. Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12. 1902. Fasādes fragments
  10. H. Šēls un F. Šefels. K. Zihmana nams Teātra ielā 9. 1903
  11. H. Šēls un F. Šefels. K. Zihmana nams Teātra ielā 9. 1903. A. Folca veidotā akrotēriju grupa