Sākumlapa

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Versija 08:22, 29 Aprīlis 2009, kādu to atstāja Admins (Diskusija | devums)

(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Jēkabs Kazaks. Bēgļi.

Latvijas mākslas vēsture internetā veidota, izmantojot sākotnēju esenciālas mākslas vēstures modeli: tiek piedāvāti vispārinājumi tikai par galvenajiem periodiem, izceltas tikai tās parādības, kuras visnepieciešamākās, lai a) uzskatāmi ilustrētu attīstības stadijas un lokālo specifiku, b) demonstrētu arī augstākas kvalitātes darbus (to atlasi kaut kādā mērā jau ir izkristalizējusi līdzšinējās mākslas vēstures un mākslas ļaužu sabiedriskā doma). Šādā kanoniskā mākslas vēsturē iespējami labojumi un papildinājumi. Tās metafora varētu būt augošs un arvien vairāk sazarots koks.


Metodoloģiskie priekšnosacījumi un aprakstāmo parādību robežas:

  1. Tiek skatīta māksla un ar to saistītie apstākļi, kas piesaistāmi noteiktai teritorijai, kuras konfigurāciju nosaka mūsdienu Latvijas kā politiski patstāvīgas un vienotas valsts robežas.
  2. Apskatā iekļautas parādības, kas definējamas kā “māksla”, balstoties uz to estētiskām funkcijām, kas nosakāmas, ņemot vērā arī citas iespējamās artefaktu funkcijas noteiktā vēsturiskā periodā, kad jaunāko laiku mākslas jēdziens vēl nebija izveidojies. Ja cilvēku radīts objekts var būt interpretēts kā estētisko funkciju realizētājs, tad tas tiek iekļauts aprakstā.
  3. Tiek raksturoti politiskās, sociālās, ekonomiskās un tehnoloģijas vēstures faktori, kas ietekmējuši mākslas darbu radīšanu un patērēšanu.
  4. Interpretētas tiek galvenokārt statiskās vizuāli telpiskās (plastiskās) māksla formas. Bet tiek ņemtas vērā nozares, kurās telpiskās mākslas savienojas ar laika mākslām (scenogrāfija, visjaunākās multimediju parādības).
  5. Interpretācija pamatojās gan līdzšinējos atsevišķu parādību, periodu, mākslas veidu, žanru, pētījumos un publikācijās, gan projekta autoru patstāvīgā oriģinālmateriālu izpētē.
  6. Atsevišķu parādību (mākslas darbu, mākslinieku) izcēlumu nosaka:
    1. to lielāka atbilstība tipoloģiskam vispārinājumam,
    2. vērtējoša attieksme (ņemot vērā dažādos, arī mainīgos vērtējumu kritērijus, tāpat kā tekstu autoru vērtējumus).
  7. Izklāsts un attēlu atlase veidota orientējoties uz iespējamo salīdzinoši plašu informācijas patērētāju loku un pielāgojoties interneta specifikai.


Projekta vadītāja: Elita Grosmane

Projekta zinātniskais redaktors: Eduards Kļaviņš

Mākslinieks un tehniskais realizētājs: Ivo Simsons

Tekstu literārā redaktore: Inga Zariņa