Atšķirības starp "Augusts Daugulis" versijām
No ''Latvijas mākslas vēsture''
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
=Biogrāfija un profesionālā darbība= | =Biogrāfija un profesionālā darbība= | ||
==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā== | ==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā== | ||
| − | Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas | + | Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas, Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas, un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus ― darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmatiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus. |
==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju== | ==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju== | ||
| − | Agrīnajās ksilogrāfijās | + | Agrīnajās ksilogrāfijās tematiski dažādie uzdevumi tika pildīti, izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem “pa formai”. Šī metode, jādomā, bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda, Johana Volfganga Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriskā vēlīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas lirisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ''Perno Postimees ehk Näddalileht'', 1857; “[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg|Pēterburgas Avīzes]]”, 1862). |
==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji== | ==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji== | ||
| − | Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus). | + | Sākot ar 1850. gadu beigām, Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus). |
==Populāro satīrisko tēlu radīšana== | ==Populāro satīrisko tēlu radīšana== | ||
| − | + | Igaunijā dzimis un audzis, Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāžu atveidi: [[:image:Daugulis_Bizmanis.jpg|Bizmanis]] (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg|Brencis un Žvingulis]] - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītie personāži tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var tikt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā. | |
==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki== | ==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki== | ||
Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem. | Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem. | ||
| 29. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
=Bibliogrāfija= | =Bibliogrāfija= | ||
Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895. | Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895. | ||
| − | Penģerots, V. Augusts Daugulis | + | Penģerots, V. Augusts Daugulis // ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp. |
| − | Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899) | + | Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899)// ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp. |
Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968. | Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968. | ||
Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987. | Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. februāris, plkst. 20.57
Augusts Daugulis (arī Daugelis) (1830.13.I―1899.20.XI) ― ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.
Satura rādītājs
Biogrāfija un profesionālā darbība
Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā
Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas, Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas, un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus ― darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmatiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju
Agrīnajās ksilogrāfijās tematiski dažādie uzdevumi tika pildīti, izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem “pa formai”. Šī metode, jādomā, bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi (ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda, Johana Volfganga Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam, 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriskā vēlīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas lirisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem Perno Postimees ehk Näddalileht, 1857; “Pēterburgas Avīzes”, 1862).
Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji
Sākot ar 1850. gadu beigām, Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝Veca ebreja portreta˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (Rembrandt) gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
Populāro satīrisko tēlu radīšana
Igaunijā dzimis un audzis, Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „Pēterburgas Avīzes” (1862-1865) izdošanā (sk. Vēsturisko fonu), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝Dzirkstele˝(vēlāk ˝Zobugals˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāžu atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītie personāži tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var tikt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (Александр Агин) J. Kovrigina (Ковригин) u.c.) devumā.
Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki
Pēc ˝Pēterburgas Avīžu” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (Гаврила Державин) kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝Всемирная иллюстрация˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝Модный свет˝, ˝Огонек˝, ˝Нива˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem. Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.
Mantojums
Vairākas Dauguļa ksilogrāfijas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā un Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā.
Bibliogrāfija
Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895. Penģerots, V. Augusts Daugulis // Ilustrēts Žurnāls, 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp. Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899)// Daugava, 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp. Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968. Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.
Attēlu saraksts
- Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.
- Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.
- Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
- Pēterburgas Avīzes. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
- Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ˝Zobugals˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.
- Bizmanis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.
- Brencis un Žvingulis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.