1840 – 1890. g. Grafika

Deiča K. darbnīca. Rīgas ģimnāzijas virsskolotāja A. T. Sverdsjo portrets, 1840. gadi,

Deiča K. darbnīca. Vidzemes civilgubernatora Georga Frīdriha fon Felkerzama portrets. Pēc R. K. Švēdes (R. K. Schwede). 1840 gadi.

Mīes H. darbnīca, Budkovskis G. Rīgas Jēzus baznīcas mācītāja Dāvida Venta portrets.

Mīes H. darbnīca. Kristapa Kaktiņa portrets.

Šāberta E. D. darbnīca, Jūliuss Dērings. Kurzemes ģenerālsuperintendanta Karla Ludviga Vilperta portrets. 1848.

Stafenhāgens V. Z. Bauskas pilsdrupas un pilsēta. Ne vēlāk par 1866.

Daugulis A. Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857.

Hūns K. Modelis. 1855.

Hūns K. Vidzemes mežs pēc vētras. 1872.

Daugulis A. Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ”Zobugals”. Titulzīmējums. 1862.

Kronvalds K. Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājiens. 1873.

Baumaņu Kārlis. ”Līgo”, 1874.

Baumanis A. Krogā. 1885.

Alksnis Ā. Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem. Ap 1890.

Vispārējs raksturojums

1840. – 1890. g. grafika Latvijas teritorijā bija izplatīts vizuālās mākslas veids, lai arī tās lielākā daļa bija pragmatiski orientēta amatnieciska iespiedgrafika (atsevišķas lapas, grāmatu un preses grafika). Vietējie grafikas darbu pasūtītāji - privātpersonas, grāmatu izdevēji - turpināja izmantot ārvalstu grafikas darbnīcu pakalpojumus. Perioda pirmajās dekādēs lielāko daļu kokgrebuma iespiedformu un politipāžu iepirka ārzemēs (sk. grāmatu māksla). Tālaika ierindas grafiķi visbiežāk bija nodarbināti gan ar citu mākslinieku darbu, gan vēlāk - fotogrāfiju reproducēšanu.

Iepriekšējā periodā praktizēto dobspiedumu (metālgravīras) tagad arvien vairāk nomainīja kokgrebums un litogrāfija. Šīs tehnikas bija vairāk piemērotas gan operatīvam ikdienas darbam, gan vienkāršoja un palētināja ilustrēšanas poligrāfiskos procesus, gan nepieciešamības gadījumos ļāva veiksmīgāk sasniegt laikmeta mākslai vispārtipisko naturālismu. Manuālie zīmējumi, visbiežāk ar grafīta zīmuli uz papīra, bija kā studijas un skices, tā arī patstāvīgu un radošu darbu tehnika. Tematiski grafika bieži bija orientēta uz politiski un sabiedriski svarīgu personu portretēšanu, aktuālu notikumu vizuālu hroniku presē, ainavām ar vēsturiski vai aktuāli svarīgiem motīviem, reliģiskajiem tekstiem, literāro darbu un folkloras sižetu ilustrēšanu.

Noturīga bīdermeieriski romantiska tēlainība un attiecīga idealizācija pastāvēja līdzās objektivizēti informatīvai un dokumentējošai dažādu parādību fiksācijai; sāka izplatīties karikatūras. Detalizēti naturālistisku tēlojumu ierobežoja tradicionālā lineārās formas nosacītība, amatnieciski primitīvie atveidu vienkāršojumi. Izdevumu ornamentālajā noformējumā noteicošā loma bija historisma estētikai. Atsevišķu akadēmiski izglītotu mākslinieku zīmējumi saskaņā ar tālaika valdošajiem kritērijiem sasniedza augstu perfekcijas pakāpi.

Sasniegumi portreta un ainavu žanrā un akadēmiskā meistarība perioda pirmajās dekādēs

Perioda sākumā turpinājās iepriekšējos gadu desmitos izveidojušos vietējo litogrāfijas darbnīcu aktivitāte. Rīgā dibinātā Karla Ferdinanda Deiča (Karl Ferdinand Deutsch) darbnīca, kur tika producēti tehniski labi izpildīti portreti (Rīgas ģimnāzijas virsskolotāja A. T. Sverdsjo portrets, 1840. gadi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk LNMM) un tika notikuši mēģinājumi ieviest krāsu lielāka izmēra litogrāfijās (Vidzemes civilgubernatora Georga Frīdriha fon Felkerzama un Rīgas pareizticīgo bīskapa Filareta attēli, abi 1840. gadi, LNVM). Citas Rīgas litogrāfiju darbnīcas - braunšveigieša Heinriha Augusta Teodora Mīes (Heinrich August Theodor Műhe)- produkciju pārstāv korekti izmodelētais Rīgas Jēzus baznīcas mācītāja Dāvida Vendta portrets (1841, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, turpmāk RVKM) pēc Gustava Daniela Budkovska (Gustav Daniel Budkowsky) zīmējuma vai primitivizētais, bet izteiksmīgais Kristapa Kaktiņa, sprediķu krājuma autora, atveids (1843). Jelgavā Ernsta Davida Šāberta (Ernst David Schabert) darbnīcā litografēti ražīgā Jūliusa Dēringa (Julius Döring) portreti, kuros lineāri plastiskā forma kā tēlojuma un harmonizācijas līdzeklis savienojās ar izsmeļoši detalizētu modeļu vizuālo dokumentāciju (ģenerālsuperintendanta Karla Ludviga Vilperta portrets, 1848, RVKM). Ainavu žanrā ievērojamākais sasniegums bija Jelgavā rezidējošā baltvācu tēlnieka un grafiķa Vilhelma Zigfrīda Stafenhāgena (Wilhelm Siegfried Stavenhagen) zīmēto Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas skatu sērija, kuru viņš uzsāka 1850. gados un kas tika pavairota tērauda gravējuma tehnikā; 1866. un 1867. gadā tā tika izdota kā grezns triju sējumu albums. Topogrāfiska pilsētu, muižu un drupu vizualizācija te savienojās ar tradicionālo klasiskās, sakārtotās panorāmas estētiku un mēreni paustu romantiskās brīvās dabas jūsmu. Šai posmā Latvijas kokgrebuma augstāko tehniskās meistarības līmeni demonstrēja Sanktpēterburgā rezidējošais Augusts Daugulis, 1857. gadā Rembranta (Rembrandt) ”Veca ebreja portreta” reprodukcijā (LNMM) virtuozi tumšā tonalitātē imitējot slavenā holandieša gaismēnu. Savukārt manuālā zīmējuma augstāko akadēmisko prasmi 1850. gados Sanktpēterburgā bija apguvis Kārlis Hūns, kas to lika lietā vēlāk daudzos darbos - kompozīciju un atsevišķu motīvu skicēs, portretos, ainavās, etnogrāfiska rakstura grafikā.

Tehnoloģisko inovāciju iespaids un ”jaunlatviskās grafikas” uzplaukums 1870. – 1880. gados

Latvijas grafikas tālāko attīstību arvien vairāk ietekmēja tehnoloģiskie jaunievedumi (fotogrāfijas izplatība, pāreja uz rūpnieciski ražotu papīru, fotomehāniska reproducēšana perioda beigās) un kapitālisma radītie grafikas patērēšanas apstākļi (grāmatu tipogrāfisko papīra vāku lietojums, grafika periodikā un afišās kā reklāmas materiāls). Tehniskās iespējas ļāva arvien vairāk ražot ilustrētus preses un grāmatu izdevumus. Izplatījās krāsainā litogrāfija, perioda beigās uz vietas (E.Zīslaka (E. Sieslack) spiestuvē Jelgavā) bija iespējams darināt hromolitogrāfijas, kas agrāk parasti tika importētas. Lokālās specifikas iezīme bija arī perioda beigās 1870. – 1880. gados izvērsusies kokgrebēju (Kārlis Kronvalds, igaunis Eduards Magnuss Jakobsons (Eduard Magnus Jakobson), Mārtiņš Bušs) aktivitāte. Saturiski būtiska bija ar jaunlatviešu kustību saistītā grafika. A. Daugulis piedalījās ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta ”Pēterburgas Avīzes” (1862 - 1865) izdošanā, darinot tam titulzīmējumu un daudzas ilustrācijas, kā arī karikatūras humoristiskajā pielikumā ”Dzirkstele”(vēlāk ”Zobugals”). Ata Kronvalda - viena no jaunlatviešu kustības līderiem - brālis Kārlis Kronvalds popularizēja kustības vadītāju (A.Spāģa, K.Valdemāra, A.Kronvalda, Baumaņu Kārļa) portretus, fiksēja savā litogrāfijā vēsturisko 1873. g. Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku norisi. Komponists Baumaņu Kārlis ne tikai sacerēja dziesmu”Dievs, svētī Latviju!”, kas vēlāk kļuva par neatkarīgās Latvijas himnu, bet arī, kā tiek uzskatīts, darinājis litogrāfijā teiksmaino kompozīciju ar vaideloti dziesmu krājumā ”Līgo”(1874), kas ievadīja latviešu nacionālromantisko tematiku grafikā. Dauguļa karikatūru tradīciju savos naivistiskos kokgrebumos turpināja M. Bušs. No minēto kokgrebēju amatnieciskās grafikas krasi atšķiras perioda pašās beigās Artura Baumaņa akadēmiski veiklie vēsturisko kompozīciju lineārie zīmējumi un reālistiskie sadzīviskā tipāža skicējumi. Reālistiska tendence tēlu un sižetu interpretācijā dominē cita Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas audzēkņa - Ādama Alkšņa - 1880. gadu otrās puses batālo, tai skaitā, senlatviešu vēsturei veltīto ainu zīmējumos. Alkšņa grafika ap 1890. gadu ievada jau nākamo gadsimtu mijas periodu Latvijas mākslā.

E. Kļaviņš

Bibliogrāfija

1. Neumann, W. Baltische Maler und Bildhauer des XIX Jahrhunderts. Riga : Verlag von A. Grosset, 1902
2. Peņģerots, V. Grafika. Baltijas valstis. Latvija. No: Mākslas vēsture V. Purvīša red. Rīga : Grāmatu draugs, [1934 - 1935]. 2. sēj.–339.–469., 542.–558. lpp.
3. Apīnis, A. Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma, 1977
4. Villerušs, V. Dažas latviešu grāmatu mākslas attīstības tendences līdz 1917. gadam. No: Bibliotēku zinātnes aspekti. 2 (VII). Rīga : Zvaigzne, 1979. 114.-145. lpp.
5. Villerušs, V. Latviešu grāmatu ilustrāciju iespiedtehnikas no pirmsākumiem līdz 19. gs. 70. gadiem. No: Latviešu tēlotāja māksla. Rīga : Liesma, 1980. 143.-157. lpp.
6. Bēms, R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. Rīga : Zinātne, 1984
7. Villerušs, V. 19. gadsimta latviešu grāmatu tipogrāfisko papīra vāku informatīvā funkcija. No: Grāmatas un grāmatnieki. Rīga : Zinātne, 1985. 146.-159. lpp.

Attēlu saraksts

1. Deiča K. darbnīca. Rīgas ģimnāzijas virsskolotāja A. T. Sverdsjo portrets, 1840. gadi, LNMM
2. Deiča K. darbnīca. Vidzemes civilgubernatora Georga Frīdriha fon Felkerzama portrets. Pēc R. K. Švēdes (R. K. Schwede). 1840 gadi. Papīrs, krāsaina litogrāfija, 53,8 x 40,5. LNMM
3. Mīes H. darbnīca, Budkovskis G. Rīgas Jēzus baznīcas mācītāja Dāvida Venta portrets. Papīrs, litogrāfija, 35,6x27,2. RVKM
4. Mīes H. darbnīca. Kristapa Kaktiņa portrets. Litogrāfija. Frontispiss K. Kaktiņa sprediķu krājumā ”Svētas patiesības liecinieks” 1843
5. Šāberta E. D. darbnīca, Jūliuss Dērings. Kurzemes ģenerālsuperintendanta Karla Ludviga Vilperta portrets. 1848. Papīrs, litogrāfija, 43 x 32,2 (lapa), 29 x 24 (attēls). RVKM
6. Stafenhāgens V. Z. Bauskas pilsdrupas un pilsēta. Ne vēlāk par 1866. Papīrs, tērauda grebums, 12,5 x 17,2
7. Daugulis A. Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3. LNMM
8. Hūns K. Modelis. 1855. Papīrs, itāļu zīmulis, 77 x 53,2. LNMM
9. Hūns K. Vidzemes mežs pēc vētras. 1872. Papīrs, zīmulis, 20,9 x 43,2. LNMM
10. Daugulis A. Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ”Zobugals”. Titulzīmējums. 1862. Kokgrebums
11. Kronvalds K. Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājiens. 1873. Papīrs, litogrāfija. RVKM
12. Baumaņu Kārlis. ”Līgo”, 1874. Titullapa. Mākslinieks Baumaņu Kārlis; litogrāfija
13. Baumanis A. Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49. LNMM
14. Alksnis Ā. Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem. Ap 1890. Papīrs, zīmulis, 17 x 27. LNMM