Augusts Folcs

Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.

Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31, A.Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā.

Pfāba nams (H.Ende, V.Bekmanis, 1876). 2a. Fasādes fragments.

Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.

Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K.Felsko, 1889―1891).

Valsts Bankas ēka (arhit. A.Reinbergs, 1901―1905). Fasādes fragments.

Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V.Neimanis, 1903―1906). Fasādes fragments.

Biržas komercskola (arhit. V.Boklslafs, 1902―1905).

Interjeru apdare.

Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs, 1900―1902).

A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.

Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.

Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.

Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.

Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.

Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.

Augusts Folcs (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā

Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un (kā, pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I.Apena) tieši Begasu viņš uzskatījis par savu “īsto skolotāju”. Apena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G.Šadova teorētiskais darbs “Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871.g. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.

Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība

Rīgā Folcs ieradies 1875.g., lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876) šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās ― K.Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). Folcs mācēja prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā tas bija vadošais savā nozarē Rīgā līdz pat tēlnieka nāvei 1926.g.

Kopš 1879.g. Folcs darbojās kā pedagogs E.Jungas-Štillingas un Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (sk. mākslinieciskā izglītība). Būdams Rīgas 2.amatnieku ģildes loceklis, uzturēja aktīvus kontaktus ar vadošajiem Rīgas arhitektiem. Rīgas Arhitektu biedrības sanāksmju protokoli liecina, ka daudzu gadu garumā Folcs nemainīgi bija viens no visaktīvākajiem biedrības sanāksmju apmeklētājiem. Saskaņā ar 1889.g. apstiprināto Rīgas Arhitektu biedrības nolikumu, viņš varēja ieņemt šīs biedrības sadarbības biedra statusu.

Par darbiem Folca firma saņēmusi vairākas medaļas amatniecības izstādēs Rīgā 1883. un 1901.g. Šķiet, tieši darbības daudzpusība, kā arī precizitāte arhitekta ieceres realizācijā bija iemesli, kas tēlnieka darbnīcu padarīja par sava veida izņēmumu citu Rīgas līdzīga profila uzņēmumu vidū: šeit tika darināti plaša profila tēlniecības darbi, pievēršoties kā monumentālajai mākslai, tā mazo formu tēlniecībai, darinot kapa pieminekļus, kā arī dažādus dekoratīvās tēlniecības darbus, tai skaitā veidojot dekoratīvo ietērpu daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās.

Folcs bija profesionāli labi sagatavots mākslinieks, kura būvplastikas darbos vērojama laba celtnes stila izjūta un vācu dekoratīvās tēlniecības bagāto tradīciju, it īpaši Berlīnes skolas akadēmiskā klasicisma, iespaids. Minētais lielā mērā nodrošināja tieši viņa darbnīcai nozīmīgākos pasūtījumus sabiedriska rakstura celtņu, turīgo rīdzinieku savrupmājām, kā arī īres namu noformēšanā jau 19.gs. pēdējā ceturtdaļā. To vidū jau pieminētais pirmais Folca darbs Rīgā ― Pfāba nams (arhitekti H.Ende, V.Bekmanis; 1876), skulptūras skolas ēkai K.Valdemāra ielā 2 (arhitekts R.Šmēlings; 1881―1884), Rīgas Pirmais (vācu) teātris (arhitekti L.Bonšteds; 1860―1863, R.Šmēlings; 1885―1887; tēlnieciskā un ornamentālā apdare 1885―1887), Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (arhitekts K.Felsko; 1889―1891), vairākas figūras un Hanzas pilsētu ģerboņi Melngalvju nama (1886) un Švāba nama (arhitekts K.Felsko; 1888) noformējumā, Pareizticīgo katedrāles ornamentālā apdare (arhitekts R.Pflūgs; 1876―1884), īres nams Baznīcas ielā 25 (arhitekts K.Felsko; 1898) u.c. darbi.

Jūgendstila dekoratīvo motīvu apgūšana un būvtēlniecības apjoms 20.gs. sākumā

Ap 1900.g. Folca darbos vērojamas atkāpes no Berlīnes skolas akadēmiskās tradīcijas, neobarokālā elementa kāpinājums, kā arī mēģinājumi pielāgoties jaunajām ― jūgendstila ― prasībām, pievēršoties stilizācijām atbilstoši šā stila formveidei. Tēlnieka darbnīcas nozīme nemazinājās arī 19. un 20.gs. mijā, ko apliecina tajā veiktais vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums ― Valsts Bankas ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1901―1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V.Neimanis; 1903―1906), Biržas komercskola (arhitekts V.Boklslafs; 1902―1905), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1900―1902) u.c. Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari ne tikai daudzām Rīgas ēkām, bet arī vairākām Latvijas pilīm. Ap 1905.g. uzņēmums veidoja skulpturālo apdari Tallinas vācu teātrim, tāpat arī atsevišķiem īres namiem Tallinā (Rīgas Arhitektūras fakultātes absolventa ― arhitekta Ž.Rozenbauma celtnēm). Folca darbnīcā 20.gs. sākumā tika veikti arī īres namu fasāžu noformējumi, tomēr šķiet, ka tieši šajā jomā darbnīcai varēja būt vērā ņemami konkurenti, kas, iespējams, piedāvāja lētāku produkciju. Īres namu būvtēlniecības atribūcijas jautājumi ir problemātiski, un precīzi zināmo darbu skaits ir neliels (akrotēriji ― atlantu figūras H.Šēla, F.Šefela 1903.g. projektētajam Zihmana namam Teātra ielā 9, sievietes figūra ar lāpu H.Šēla, F.Šefela 1902.g. projektētajam Bobrova namam Smilšu ielā 8, kas nav saglabājusies).

Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19.gs. beigās, un iespējams pieņemt, ka 20.gs. pirmajos gados tā turpinājās ― daudzus no viņiem tēlnieks regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, var konstatēt, ka aktīvāko biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R.Cirkvics, A.Reinbergs, K.Felsko, A. un R.Šmēlingi, R.Donbergs, A.Vite, K.Pēkšēns, V.Neimanis, V.Boklslafs, P.Mandelštamms, H.Zeiberlihs, E.Kupfers, arī Laube un vairāki citi, kuru būvprakse 20.gs. sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Iespējams, pats tēlnieks, kura uzņēmumā (pēc 1901.g. Rīgas 700 gadu jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem)bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas radīja iespēju pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka viņa meita Ģertrūde no pirmās laulības (tā tika noslēgta 1882.g.; pēc pirmās sievas nāves viņš 1911.g. bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka Folca darbnīcā no 1903. līdz 1907.g. pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasiskās tendences kāpinājums.

Citi Folca darbi

Ārpus būvtēlniecības Folcs darinājis daudzus kapa pieminekļus Rīgā (Lielajos kapos, Meža kapos), kā arī citur Latvijā (A.Kronvalda kapa piemineklis Vecpiebalgā; granīts; 1893), strādājis stājtēlniecībā, darinot neliela izmēra statuetes un atsevišķas stājskulptūras. Radījis arī atsevišķus brīvstāvošus dekoratīvās tēlniecības darbus, kas ietvēra precīzu aprēķinu, lai pieskaņotos tuvumā esošās apbūves raksturam (“Nimfa”, apstādījumos pie Nacionālās operas; 1893, Rolanda skulptūra pie Melngalvju nama, 1896).

S. Grosa

Bibliogrāfija

1. Apena I. Augusts Folcs: dzīve un daiļrade : LMA bakalaura darbs. 1994.
2. Apena I. Augusts Folcs Rīgā. Latvijas Architektūra, Nr.6(50), 2003. 92―95 lpp.
3. Holcmane V. Augusts Folcs. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 1. [sēj.]. 155―156 lpp.
4. Latviešu tēlotāja māksla. 1860―1940. Rīga: Zinātne, 1986. 104.,105.lpp.
5. Tēlnieka Augusta Folca 50 gadu jubileja Rīgā. Nedēļa, Nr.51./52., 1925.

Attēlu saraksts

1. Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.
2. Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31, A.Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā.
3. Pfāba nams (H.Ende, V.Bekmanis; 1876). 2a. Fasādes fragments.
4. Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv.8. 1883.
5. Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K.Felsko; 1889―1891).
6. Valsts Bankas ēka (arhit. A.Reinbergs; 1901―1905). Fasādes fragments.
7. Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V.Neimanis; 1903―1906). Fasādes fragments.
8. Biržas komercskola (arhit. V.Boklslafs; 1902―1905).
9. Interjeru apdare.
10. Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs; 1900―1902).
11. A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.
12. Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”, 1893.
13. Skulptūra “Rolands” 19.gs.b./20.gs.sāk.
14. Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.
15. Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.
16. Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.