Rūdolfs Pērle

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Versija 2009. gada 14. maijs, plkst. 08.48, kādu to atstāja Admins (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Rūdolfs Pērle. Foto.
Priedes. Ap 1905.
Rozes. 1911.
Brīnumu pils. 1915.
Kuģi. 1915―1917.
Sidraba laiviņā. 1915.
Nakts jātnieki. 1915―1917.
Saulīt vēlu vakarā. 1916.
Saules dēli karā jāja. 1917.

Rūdolfs Pērle (1875.9.V―1917.17.VI) ― ievērojamākais subjektīvi vizionāras simbolisma ainavas gleznotājs Latvijas mākslas vēsturē.


Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Studijas un dzīve Sanktpēterburgā

Dzimis Valkas apriņķa Mēru muižā kalēja un krodzinieka ģimenē. No 1897. līdz 1905.g. studējis Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā, specializēdamies tekstila ornamentācijā, akvareļglezniecībā, oforta tehnikā. Pēc mācībām palika Sanktpēterburgā, strādājot peļņas darbu gumijas izstrādājumu fabrikā un tēlotājai mākslas pievēršoties brīvajā laikā. Pērle bija saistīts ar latviešu mākslas dzīvi Sanktpēterburgā un Rīgā, piedalījās “Rūķa” pasākumos un latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā, Petrogradā un Maskavā, līdzdarbojās satīriskajā žurnālā “Svari”. Sanktpēterburgā Pērle no 1908. līdz 1915.g. izstādīja akvareļus Krievu akvarelistu biedrības izstādēs. Kara gados ticis komandēts uz Kaukāzu, bija nodarbināts ar militāriem pirotehniskiem izgudrojumiem. Miris no aklās zarnas iekaisuma sekām.

Agrā posma ainavas

Sākuma posmā Pērle visbiežāk gleznoja un oforta tehnikā iespieda reālistiskas lokālās dabas ainavas, kuru citkārt fragmentārā kompozīcija un gleznieciskais motīvu atveidojums liecina arī par impresionisma iespaidu, bet motīvu izvēle ― par orientāciju uz “noskaņu ainavu” (akvarelis “Bērziņš”, 1909, atrašanās vieta nezināma). Oforta ainavās gleznieciskās svītrinājumu masas pārvērtās siluetos un atsevišķas svītras ieguva jūgendstila ritmu (“Priedes”, ap 1905, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Pērles agro ainavas stilu ietekmēja I.Levitāna paraugi, ar kuriem viņš tuvāk iepazinās, atkārtojot 12 Levitāna gleznas oforta tehnikā 1905.g. (četri oforti saglabājušies Sanktpēterburgā, Valsts Krievu muzejā).

Ziedu gleznojumi un zīmējumi

Otrs plašākais Pērles žanrs, kam viņš pievērsās laikā starp 1911. un 1915.g., bija ziedu gleznojumi akvareļa tehnikā un to zīmējumi. Interese par ziediem viņam nākusi vēl no dārznieka pieredzes jaunības gados un varēja nostiprināties, veicot ziedu zīmēšanas uzdevumus Štiglica skolā. Visbiežāk atveidojot rozes, lilijas, fuksijas, retāk citus ziedus (krizantēmas, asteres, ceriņus), Pērle radīja krāšņas kluso dabu kompozīcijas ar ziedlapu un zaļuma masām, kurvjiem, citkārt ainaviskiem foniem un drapērijām. Detalizēti fiksējot galvenos motīvus, mākslinieks tajā pašā laikā izkausēja formas nosacītajā telpā, gaismas un atmosfēras vidē, variējot krāstoņus, pludinot tos atbilstoši akvareļa specifikai, tādējādi rodot dekoratīvistiskus un vizionāri liriskus efektus (“Rozes”, 1911, LNMM). Tā pati koncepcija realizēta ziedu krāsainos zīmējumos, kuros lineāri precīzas kontūras savienotas ar svītrinājumu un ierīvējumu radītiem formu mīkstinājumiem. Lai gan ziedu tematika bijusi Pērlem iekšēji tuva, kluso dabu akcentētais krāšņums un ziedu maigums, nosacīti tradicionālā formveide tuvina šo darbu grupu tālaika salonmākslai, kuras eksponēšana bija iespējama tieši minētās akvarelistu biedrības izstādēs.

Vizionārās ainavas

No salonisma Pērle attālinājās savos fantastiskajos gleznojumos un zīmējumos, kas radīti pēdējos divos gados (1915―1917). Tās ir eļļas, akvareļa, pasteļa, zīmuļa un spalvas tehnikā risinātas vizionāras ainavas, kuru panorāmisko telpu veido un piepilda stāvas klintis, jūras klajumi, drupas, senlaicīgi buru kuģīši, gaišas vai naksnīgas debesis, dramatiski mākoņi, debess spīdekļi (it īpaši saule); dažkārt pasakaini kareivīgi jātnieki (“Brīnumu pils”, 1915; “Kuģi”, 1915―1917; “Klinšu zaigums”, 1915; “Sudraba laiviņā”, 1915, visi LNMM; “Nakts jātnieki”, 1915―1917, atrašanās vieta nezināma). Eļļas tehnika nu ļāva Pērlem sasniegt piesātinātākus, dziļākus un smagākus toņus; patumšā gaismēna noslāpē silto un vēso (sarkanīgo, dzeltenīgi oranžīgo, zilgano, zaļgano) toņu kontrastus. Ierosinājumus mākslinieks guva no N.Rēriha ainavām ar senlaicīgiem kuģiem un dramatiskiem mākoņiem, no K.Bogajevska klinšu ainavām, visvairāk no M.Čurļoņa pārreālajām vīzijām. (Saglabājies pārstāstītais Pērles teiciens, ka īstā māksla atrodama Čurļoņa un Bogajevska sasniegumos). Atsevišķiem motīviem varēja būt personiska simboliska nozīme, dažkārt parādās brīvi interpretēta kristiānisma simbolika (“Betlēmes zvaigzne”, 1915―1917, LNMM), citas kompozīcijas lasāmas, ņemot vērā vispārzināmo simboliku nacionālā romantisma folkloristiskajā treadīcijā (“Melnā čūska”, 1915―1917, atrašanās vieta nezināma; “Saulīt vēlu vakarā”, 1916, LNMM); citkārt folkloristiskā tēlainība vienojas ar iespējamo aktuālo taisnīgās cīņas vēstījumu (“Saules dēli karā jāja”, 1917, atrašanās vieta nezināma). Melanholiska fatālisma iekrāsota īsā un absurdi bezmērķīgā cilvēku dzīves apcere pausta kompozīcijā “Dzīves ceļš” (1915, LNMM). Drupu un negaisa mākoņu motīvi saistāmi ar kara dramatisma izraisītām noskaņām (“Drupas”, 1915, LNMM; “Drausmu mākoņi”, 1915―1917, atrašanās vieta nezināma). Kā kāpināti optimistisks pretmets ir darbi ar sauli un tās starojumu kā centrālo motīvu (“Saule”, 1916, LNMM). Vertikalizētās, dinamiski saasinātās un arhitektoniskās kalnu struktūras savienojumā ar saules starojumu (zīmējums “Saule”, 1915―1917, atrašanās vieta nezināma) var tikt interpretējamas kā analoģijas ekspresionistu arhitektu eksaltētajām vīzijām, kuras gan Pērle nevarēja redzēt. Interese par kalnu motīviem esot pastiprinājusies komandējumu laikā uz Kaukāzu. Pēdējo gadu darbu vidū atrodami arī daži, kas tiešā veidā atveido karadarbību (˝Lidmašīnas apšaude˝, ˝Zīmējums˝, abi 1915–1917, LNMM).

Mantojums

Pērles darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā Rīgā.

Bibliogrāfija

  1. Siliņš, J. Rūdolfs Pērle (1875.27.IV―1917.17.VI). Ilustrēts Žurnāls, Nr.9, 1925, 249.―259.lpp.
  2. Siliņš, J. Rūdolfs Pērle. Rīga, 1928.

Attēlu saraksts

  1. Rūdolfs Pērle. Foto.
  2. Priedes. Ap 1905. Papīrs, oforts, 41,6 x 33 cm. LNMM
  3. Rozes. 1911. Papīrs, akvarelis, 69 x 89 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  4. Brīnumu pils. 1915. Papīrs, akvarelis, 66 x 92,5 cm. LNMM
  5. Kuģi. 1915―1917. Kartons, eļļa, 78 x 97,5 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  6. Sidraba laiviņā. 1915. Papīrs, pastelis, 32 x 44 cm. LNMM
  7. Nakts jātnieki. 1915―1917. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma
  8. Saulīt vēlu vakarā. 1916. Audekls, eļļa, 69 x 104 cm. LNMM
  9. Saules dēli karā jāja. 1917. Atrašanās vieta nezināma.
  10. Dzīves ceļš. 1915. Papīrs, akvarelis, 62,5 x 76 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  11. Drupas. 1915. Papīrs, akvarelis, 63 x 84 cm. LNMM
  12. Drausmu mākoņi. 1915―1917. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.
  13. Saule. 1916. Audekls, tempera, 62,5 x 76 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
  14. Saule. 1915―1917. Zīmējums. Atrašanās vieta nezināma.
  15. Zīmējums. 1915 – 1917. Papīrs, krāsaina tuša, 12,5 x 15. LNMM


  • Dzīves ceļš. 1915.

  • Drupas. 1915.

  • Drausmu mākoņi. 1915―1917.

  • Saule. 1916.

  • Saule. 1915―1917.

  • Zīmējums. 1915―1917.

Saturs iegūts no "https://makslasvesture.lv/index.php?title=Rūdolfs_Pērle&oldid=3234"