Ernsts Hermanis Gētgenss

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Versija 2009. gada 14. maijs, plkst. 09.12, kādu to atstāja Admins (Diskusija | devums)
Zirgi ar pļaujmašīnu. Ne vēlāk par 1913. Atrašanās vieta nezināma. No: Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen. – 1913. – Jg. 7 (krās. ielīme).
Slidotāji. Ne vēlāk par 1913. Papīrs, akvarelis. 32,3 x 25,9. LNMM
Ieva. 1913. Krāsains papīrs, litogrāfija. 56 x 47. LNMM

Ernsts Hermanis Gētgenss (Ernst Hermann Gaehtgens) (5. (17.) 10.1872 – 15.8.1938) – Baltijas vācu gleznotājs, zīmētājs un grafiķis.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Ernsts Hermanis dzimis 1872. g. Naudītes pagastā. Gētgenss mācījās mākslas skolā Berlīnē (1894–1895) un pēc zīmēšanas skolotāja eksāmena nokārtošanas ilgi studēja Berlīnes Karaliskajā mākslas akadēmijā (1895–1906), šauras specializācijas vietā tiekdamies pēc amata prasmju dažādības. Bija Ādolfa Ginsberga fonda (Adolf-Ginsberg-Stiftung, 1904) un Ādolfa Mencela fonda (Adolf-Menzel-Stiftung) stipendiāts (1904/1905). Studijas desmit gadus apvienoja ar skolotāja darbu kādā Berlīnes reālskolā. Kad 1906.–1907. gada mijā Rīgas Mākslas biedrības telpās Rīgas pilsētas mākslas muzejā bija notikusi Gētgensa darbu izstāde, viņš 1907. gada pavasarī atstāja Berlīni un apmetās Jelgavā, kur līdz 1914. gadam strādāja kā mākslinieks un pedagogs, piedāvādams apmācību dažādās tehnikās un sarīkodams vairākas personālizstādes Jelgavas Mākslas draugu biedrībā (Verein der Kunstfreunde Mitau). Gētgenss kļuva par šīs organizācijas valdes locekli un 1910. gadā dibinātās Baltijas mākslinieku savienības (Baltischer Künstlerbund) biedru. 1914. gadā kā Vācijas pavalstnieks izsūtīts uz Iekškrieviju, bet 1918. gadā cīnījās vācu armijā un pēc Pirmā pasaules kara pārcēlās uz Vāciju, kur līdz mūža beigām bija ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Šlesvigā, piedalīdamies Šlesvigas-Holšteinas mākslas dzīvē. Savos darbos Gētgenss atklāja ilustratīvi grafisku ievirzi un lielu tehnisku daudzveidību, strādādams pastelī, eļļā, temperā, akvarelī (“Slidotāji”, 1913, LNMM), ogles, krīta un spalvas zīmējumā, ofortā, litogrāfijā (“Ieva”, 1913, LNMM) u. c. Reālistiski impresionistiskā stilistikā, ko reizēm papildināja puantilisma elementi, visbiežāk gleznoti portreti, ainavas un stāstošas sadzīves žanra ainas, īpaši pievēršoties Džovanni Segantīni (Giovanni Segantini) paraugu ietekmētam zemnieku darba tēlojumam ar izteiksmīgi traktētām varenu zirgu un govju figūrām (“Zirgi ar pļaujmašīnu”, ne vēlāk par 1913, atrašanās vieta nezināma). Mantojums No 1901. līdz 1918. gadam Gētgensa darbi bija redzami gan Baltijas mākslinieku grupu izstādēs Rīgā (1901, 1906, 1909, 1910, 1911, 1913, 1918), Pērnavā (1909, 1911), Kuldīgā (1909, 1911, 1914), Tartu (1910) un Jelgavā (1910/1911), gan personālizstādēs Rīgā (1906/1907) un Jelgavā (1907, 1909, 1910). Lielākā daļa viņa mākslinieciskās darbības rezultātu uzskatāmi par zudušiem. Vērtīgāko vizuālo informāciju par Gētgensa veikumu sniedz gadagrāmatas Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen sējumi. Tomēr LNMM saglabājušies daži viņa darbi, ko 20. gs. 10. gadu sākumā iegādājās Rīgas pilsētas mākslas muzejs. Kopš 2000. gada tie iekļauti vairākos Latvijas 19.–20. gs. mijas mākslai veltītos LNMM izstāžu projektos.

K. Ābele

Bibliogrāfija

  1. Ernst Gaehtgens über seine Lehrjahre // Baltische Tageszeitung. – 1907. – Nr. 53. – 24. Febr. (9. März);
  2. Kunstmaler Ernst Gaehtgens † // Rigasche Rundschau. – 1938. – Nr. 229. – 7. Okt.;
  3. Ābele K. Ernst Hermann Gaehtgens // Saur Allgemeines Künstlerlexikon. – München; Leipzig: Saur, 2005. – Bd. 47. – S. 144.

Attēlu saraksts

  1. Zirgi ar pļaujmašīnu. Ne vēlāk par 1913. Atrašanās vieta nezināma. No: Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen. – 1913. – Jg. 7 (krās. ielīme).
  2. Slidotāji. Ne vēlāk par 1913. Papīrs, akvarelis. 32,3 x 25,9. LNMM
  3. Ieva. 1913. Krāsains papīrs, litogrāfija. 56 x 47. LNMM