Atšķirības starp "Jēkabs Dranda" versijām

No ''Latvijas mākslas vēsture''

 
 
(5 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Image:xxx|thumb|Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM]]
+
[[Image:Dranda_Labibas_kulsana_foto.jpg|thumb|Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.]]
[[Image:xxx|thumb|Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM]]
+
[[Image:Dranda_Dekorativs_skivis.jpg|thumb|J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20.gs. sākums.]]
[[Image:xxx|thumb|Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM]]
+
[[Image:Dranda_Skivji.jpg|thumb|Dranda J. Šķīvji. 20.gs. sākums.]]
'''Jēkabs Dranda''' (1853. 10. 04 – 1915. 16. 05) - viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību.
+
'''Jēkabs Dranda''' (1853.10.04―1915.16.05) viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību.
  
 
=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
 
=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
==Veidošnās apstākļi un mācības==
+
==Veidošanās apstākļi un mācības==
Jēkabs Dranda dzimis 1853. gada Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku Valkas apriņķis 19. gadsimta pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē - šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu.
+
Dranda dzimis 1853.g. Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku ģimenē. Valkas apriņķis 19.gs. pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu.
  
Valkā jau 19. gadsimta vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem no 1867. gada līdz 1871. gadam mācījies arī Jēkabs Dranda. J. Drandas  personā nesot līdzi  arī pirmos panākumus.
+
Valkā jau 19.gs. vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem 1867.―1871.g. mācījies arī Dranda. Šajā laikā jau bija manāmi pirmie panākumi.
  
Pēc apmācības un dažiem „vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem, Jēkabs Dranda atgriezies dzimtajās mājās uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. Darbnīca tika pabeigta 1882.gadā, iegūstot  „Podniekdrandu”  nosaukumu. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī  keramikas izstrādājumus - krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.
+
Pēc apmācības un dažiem “vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem Dranda, atgriezies dzimtajās mājās, uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. To pabeidza 1882.g. un nosauca par “Podniekdrandiem”. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī  keramikas izstrādājumus krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.
  
 
==Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā==
 
==Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā==
Īpaša loma J. Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20. gadsimtu mijā izveidojies kontakts ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, rosinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. J. Drandas traukiem raksturīgās Vidzemes novada lakoniskās forma, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehnikā. Pārsteidzoši košās glazūras ir meistara paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Jēkaba Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem.
+
Īpaša loma Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20.gs. mijā izveidojušamies kontaktam ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, mudinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. Drandas traukiem raksturīgas Vidzemes novada lakoniskās formas, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehniku. Pārsteidzoši košās glazūras ir viņa paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem.
  
 
==Starptautiskie panākumi==
 
==Starptautiskie panākumi==
Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Jēkaba Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas risināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika  eksponēti 1906. gada Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot izstādes sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu no šķīvjiem pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Jēkabs Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150. gadu jubilejai veltīta izstāde 2003. gadā notika Latvijas Vēstures muzejā.
+
Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas darināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika  eksponēti 1906.g. Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu šķīvju pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150 gadu jubilejai veltīta izstāde 2003.g. notika Latvijas Vēstures muzejā.
  
 
==Pedagoģiskā darbība==
 
==Pedagoģiskā darbība==
Pie Jēkaba Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Jēkaba Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20. gadsimta II puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet - it īpaši - Eduarda Detlava daiļradē.
+
Pie Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20.gs. otrās puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet it īpaši Eduarda Detlava daiļradē.
  
 
==Mantojums==
 
==Mantojums==
Jēkaba Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā.
+
Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā.
  
S. Grosa
+
S.Grosa
  
 
=Bibliogrāfija=
 
=Bibliogrāfija=
Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10.
+
#Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10;
Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08.
+
#Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08; Kundziņš P. Mans mūža gājiens. Rīga, 1935. ?-196-? lpp.  
Kučinska V. Jēkabs Dranda./Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp.
+
#Kučinska V. Jēkabs Dranda.//Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp.
 +
 
  
 
=Attēlu saraksts=
 
=Attēlu saraksts=
# [[:image:Rozentals_Alksna_portrets.jpg|Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.]] Attēls no I. Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08;
+
# [[:image:Dranda_Labibas_kulsana_foto.jpg|Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.]] Attēls no I.Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983.19.08.
# [[:image:Rozentals_Alksna_portrets.jpg|J. Dranda. Dekoratīvs šķīvis.]] 20. gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr. 166
+
# [[:image:Dranda_Dekorativs_skivis.jpg|J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis.]] 20.gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr.166.
# [[:image:Rozentals_Alksna_portrets.jpg|J. Dranda. Dekoratīvi šķīvji.]] 20. gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5. Latvijas Vēstures muzejs
+
# [[:image:Dranda_Skivji.jpg|J.Dranda. Dekoratīvi šķīvji.]] 20.gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5 cm. Latvijas Vēstures muzejs.
  
 
[[Category:Mākslinieki|Dranda, Jēkabs]]
 
[[Category:Mākslinieki|Dranda, Jēkabs]]
 
__NOEDITSECTION__
 
__NOEDITSECTION__

Pašreizējā versija, 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.44

Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.
J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20.gs. sākums.
Dranda J. Šķīvji. 20.gs. sākums.

Jēkabs Dranda (1853.10.04―1915.16.05) ― viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Veidošanās apstākļi un mācības

Dranda dzimis 1853.g. Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku ģimenē. Valkas apriņķis 19.gs. pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē ― šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu.

Valkā jau 19.gs. vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem 1867.―1871.g. mācījies arī Dranda. Šajā laikā jau bija manāmi pirmie panākumi.

Pēc apmācības un dažiem “vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem Dranda, atgriezies dzimtajās mājās, uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. To pabeidza 1882.g. un nosauca par “Podniekdrandiem”. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī keramikas izstrādājumus ― krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.

Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā

Īpaša loma Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20.gs. mijā izveidojušamies kontaktam ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, mudinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. Drandas traukiem raksturīgas Vidzemes novada lakoniskās formas, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehniku. Pārsteidzoši košās glazūras ir viņa paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem.

Starptautiskie panākumi

Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas darināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika eksponēti 1906.g. Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu šķīvju pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150 gadu jubilejai veltīta izstāde 2003.g. notika Latvijas Vēstures muzejā.

Pedagoģiskā darbība

Pie Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20.gs. otrās puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet it īpaši Eduarda Detlava daiļradē.

Mantojums

Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā.

S.Grosa

Bibliogrāfija

  1. Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10;
  2. Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08; Kundziņš P. Mans mūža gājiens. Rīga, 1935. ?-196-? lpp.
  3. Kučinska V. Jēkabs Dranda.//Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp.


Attēlu saraksts

  1. Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda. Attēls no I.Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983.19.08.
  2. J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20.gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr.166.
  3. J.Dranda. Dekoratīvi šķīvji. 20.gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5 cm. Latvijas Vēstures muzejs.