Atšķirības starp "Jēkabs Dranda" versijām
No ''Latvijas mākslas vēsture''
(New page: thumb|Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM thumb|Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM [[Image:xxx|thumb|Tu...) |
|||
| (5 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Image: | + | [[Image:Dranda_Labibas_kulsana_foto.jpg|thumb|Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.]] |
| − | [[Image: | + | [[Image:Dranda_Dekorativs_skivis.jpg|thumb|J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20.gs. sākums.]] |
| − | [[Image: | + | [[Image:Dranda_Skivji.jpg|thumb|Dranda J. Šķīvji. 20.gs. sākums.]] |
| − | '''Jēkabs Dranda''' (1853. 10. | + | '''Jēkabs Dranda''' (1853.10.04―1915.16.05) ― viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību. |
=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība= | =Biogrāfija un mākslinieciskā darbība= | ||
| − | == | + | ==Veidošanās apstākļi un mācības== |
| − | + | Dranda dzimis 1853.g. Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku ģimenē. Valkas apriņķis 19.gs. pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē ― šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu. | |
| − | Valkā jau 19. | + | Valkā jau 19.gs. vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem 1867.―1871.g. mācījies arī Dranda. Šajā laikā jau bija manāmi pirmie panākumi. |
| − | Pēc apmācības un dažiem | + | Pēc apmācības un dažiem “vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem Dranda, atgriezies dzimtajās mājās, uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. To pabeidza 1882.g. un nosauca par “Podniekdrandiem”. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī keramikas izstrādājumus ― krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā. |
==Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā== | ==Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā== | ||
| − | Īpaša loma | + | Īpaša loma Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20.gs. mijā izveidojušamies kontaktam ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, mudinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. Drandas traukiem raksturīgas Vidzemes novada lakoniskās formas, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehniku. Pārsteidzoši košās glazūras ir viņa paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem. |
==Starptautiskie panākumi== | ==Starptautiskie panākumi== | ||
| − | Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko | + | Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas darināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika eksponēti 1906.g. Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu šķīvju pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150 gadu jubilejai veltīta izstāde 2003.g. notika Latvijas Vēstures muzejā. |
==Pedagoģiskā darbība== | ==Pedagoģiskā darbība== | ||
| − | Pie | + | Pie Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20.gs. otrās puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet it īpaši Eduarda Detlava daiļradē. |
==Mantojums== | ==Mantojums== | ||
| − | + | Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā. | |
| − | S. Grosa | + | S.Grosa |
=Bibliogrāfija= | =Bibliogrāfija= | ||
| − | Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10 | + | #Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10; |
| − | Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08. | + | #Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08; Kundziņš P. Mans mūža gājiens. Rīga, 1935. ?-196-? lpp. |
| − | Kučinska V. Jēkabs Dranda./Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp. | + | #Kučinska V. Jēkabs Dranda.//Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp. |
| + | |||
=Attēlu saraksts= | =Attēlu saraksts= | ||
| − | # [[:image: | + | # [[:image:Dranda_Labibas_kulsana_foto.jpg|Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda.]] Attēls no I.Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983.19.08. |
| − | # [[:image: | + | # [[:image:Dranda_Dekorativs_skivis.jpg|J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis.]] 20.gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr.166. |
| − | # [[:image: | + | # [[:image:Dranda_Skivji.jpg|J.Dranda. Dekoratīvi šķīvji.]] 20.gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5 cm. Latvijas Vēstures muzejs. |
[[Category:Mākslinieki|Dranda, Jēkabs]] | [[Category:Mākslinieki|Dranda, Jēkabs]] | ||
__NOEDITSECTION__ | __NOEDITSECTION__ | ||
Pašreizējā versija, 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.44
Jēkabs Dranda (1853.10.04―1915.16.05) ― viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību.
Satura rādītājs
Biogrāfija un mākslinieciskā darbība
Veidošanās apstākļi un mācības
Dranda dzimis 1853.g. Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku ģimenē. Valkas apriņķis 19.gs. pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē ― šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu.
Valkā jau 19.gs. vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem 1867.―1871.g. mācījies arī Dranda. Šajā laikā jau bija manāmi pirmie panākumi.
Pēc apmācības un dažiem “vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem Dranda, atgriezies dzimtajās mājās, uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. To pabeidza 1882.g. un nosauca par “Podniekdrandiem”. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī keramikas izstrādājumus ― krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.
Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā
Īpaša loma Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20.gs. mijā izveidojušamies kontaktam ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, mudinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. Drandas traukiem raksturīgas Vidzemes novada lakoniskās formas, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehniku. Pārsteidzoši košās glazūras ir viņa paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem.
Starptautiskie panākumi
Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas darināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika eksponēti 1906.g. Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu šķīvju pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150 gadu jubilejai veltīta izstāde 2003.g. notika Latvijas Vēstures muzejā.
Pedagoģiskā darbība
Pie Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20.gs. otrās puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet it īpaši Eduarda Detlava daiļradē.
Mantojums
Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā.
S.Grosa
Bibliogrāfija
- Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10;
- Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08; Kundziņš P. Mans mūža gājiens. Rīga, 1935. ?-196-? lpp.
- Kučinska V. Jēkabs Dranda.//Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp.
Attēlu saraksts
- Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda. Attēls no I.Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983.19.08.
- J.Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20.gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr.166.
- J.Dranda. Dekoratīvi šķīvji. 20.gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5 cm. Latvijas Vēstures muzejs.