Turku gūstekņi. 1886. Papīrs, zīmulis, 23,8 x 40,9 cm. LNMM

Jēkabs Dranda (1853. 10. 04 – 1915. 16. 05) - viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību.

Satura rādītājs

1 Biogrāfija un mākslinieciskā darbība
2 Bibliogrāfija
3 Attēlu saraksts

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Veidošnās apstākļi un mācības

Jēkabs Dranda dzimis 1853. gada Valkas apriņķa Smiltenes Meždrandu saimnieku Valkas apriņķis 19. gadsimta pēdējā desmitgadē bija izveidojies par vienu no nozīmīgākajiem podniecības centriem Vidzemē - šejienes mālam bija laba kvalitāte un novada ģeogrāfiskā situācija nodrošināja podniecības izstrādājumiem labu noietu.

Valkā jau 19. gadsimta vidū strādāja vairāki vācu tautības meistari, kas ņēma apmācībā vietējos jauniešus, un pie viena no tiem no 1867. gada līdz 1871. gadam mācījies arī Jēkabs Dranda. J. Drandas personā nesot līdzi arī pirmos panākumus.

Pēc apmācības un dažiem „vanderzeļļa” gaitās pavadītiem gadiem, Jēkabs Dranda atgriezies dzimtajās mājās uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību. Darbnīca tika pabeigta 1882.gadā, iegūstot „Podniekdrandu” nosaukumu. Šeit turpmākajos gados meistars strādājis, darinot podiņus krāsnīm, kā arī keramikas izstrādājumus - krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kurus visbiežāk vedis uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.

Riharda Zariņa loma mākslinieciskā rokraksta attīstībā

Īpaša loma J. Drandas mākslinieciskās darbības attīstībā ir 19. un 20. gadsimtu mijā izveidojies kontakts ar Rihardu Zariņu, kas Smiltenes pusē bija biežs viesis mācītāja Kudziņa ģimenē un keramikas meistaru iepazīstinājis ar klasisko laikmetu keramikas attēliem, ierosmei devis arī savus zīmējumus, rosinājis piedalīties izstādēs un nereti arī sagādājis pasūtījumus Sanktpēterburgā un Rīgā. J. Drandas traukiem raksturīgās Vidzemes novada lakoniskās forma, to rotājumam meistars izmantojis krāsainās angobas otas tehnikā. Pārsteidzoši košās glazūras ir meistara paša gatavotas. Rakstu kompozīcijas organiski iekļaujas trauku pamatformā. Kaut arī Jēkaba Drandas trauku formu plastika nav daudzveidīga, to kompensē īpatnēja proporciju izjūta un gaišie, toņos saskaņotie zemglazūras gleznojumi ar krāsainiem toņmāliem.

Starptautiskie panākumi

Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Jēkaba Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas risināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. 30 (pēc citiem datiem 12) meistara darināti šķīvji tika eksponēti 1906. gada Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē, iegūstot izstādes sudraba godalgu, kas uzskatāma par pirmo šāda līmeņa apbalvojumu latviešu tautības lietišķās mākslas meistaram. Daļu no šķīvjiem pēc izstādes iegādājās Sanktpēterburgas Aleksandra III muzejs (vēlāk – Etnogrāfiskais muzejs). Vēlākajos gados Jēkabs Dranda piedalījies vairākās latviešu mākslinieku izstādēs Rīgā (1910, 1914, 1915). Mākslinieka 150. gadu jubilejai veltīta izstāde 2003. gadā notika Latvijas Vēstures muzejā.

Pedagoģiskā darbība

Pie Jēkaba Drandas mācījušies daudzi Valkas apriņķa podnieki – Dāvis Lārmanis, Jānis Ieviņš, Kārlis Ūdrass, Kārlis Aumeistars, Kārlis Puriņš, Kārlis Laube (arhitekta Eižena Laubes tēvs), kā arī Ansis Cīrulis, tomēr Jēkaba Drandas iedibinātā krāšņi apgleznoto šķīvju tradīcija Vidzemē ar laiku apsīka. Tās atskaņas vērojamas jau 20. gadsimta II puses vairāku keramiķu (Jāņa Baltiņa, Jāņa Ieviņa) darbos, bet - it īpaši - Eduarda Detlava daiļradē.

Mantojums

Jēkaba Drandas darbi glabājas Latvijas Vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Dekoratīvās mākslas muzejā.

S. Grosa

Bibliogrāfija

Latviešu mājrūpnieks Milānas izstādē. Latvija. Nr. 200. 1906.12.10. Praznicāne I. Podniekmeistrs no Smiltenes. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08. Kučinska V. Jēkabs Dranda./Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. –1. sēj., 127.lpp.

Attēlu saraksts

Labības kulšana. Vidū pie maisiem stāv Jēkabs Dranda. Attēls no I. Praznicānes publikācijas. Literatūra un Māksla. 1983. 19. 08;
J. Dranda. Dekoratīvs šķīvis. 20. gs. sākums. Māls. Attēls no MAB, Nr. 166
J. Dranda. Dekoratīvi šķīvji. 20. gs. sākums. Māls, vāpējums, krāsaino angobu raksts, 30,5 x 18,5, 31 x 15,8, 30,3 x 18,8, 31,5 x 20,5. Latvijas Vēstures muzejs

Jēkabs Dranda

No ''Latvijas mākslas vēsture''